Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijai (LSSA), Latvijas Kosmētiķu un Kosmetologu asociācijai (LKKA), atbildīgajām valsts amatpersonām un Veselības ministrijai (VM) adresētajā KP vēstulē teikts, ka skaistumkopšanas speciālisti kosmetoloģijā un kosmētiķi kā ārstniecības personas ir tiesīgi sniegt preventīvās medicīnas sejas un ķermeņa kopšanas pakalpojumus - profilaktiskos pasākumus, kas tiek veikti, lai novērstu vai aizkavētu saslimšanu, kā arī, lai saglabātu un stiprinātu veselību.
KP ieskatā, konkurenci kropļojoša un diskriminējoša situācija radusies, lai gan abās pakalpojumu sniegšanas vietās - ārstniecības iestādē un skaistumkopšanas salonā - ir iespējams nodrošināt vienādas prasības pakalpojumu sniegšanā kontekstā ar epidemioloģisko situāciju, kā arī pakalpojumu sniedzējiem, neatkarīgi no pakalpojumu sniegšanas vietas, ir atbilstoša kvalifikācija.
Pēc KP minētā, tādējādi atsevišķi, iespējams, vadošie un spēcīgākie tirgus dalībnieki, kas šajā gadījumā ir ārstniecības iestādes, kuras turpina sniegt iepriekšminētos pakalpojumus, iegūst divkāršu labumu.
Proti, no vienas puses pakalpojumu sniegšana var tikt turpināta, izvairoties no konkurences ar pakalpojumu sniedzējiem - ārstniecības personām skaistumkopšanas salonos, un no otras puses, samazinoties konkurences spiedienam un pieaugot pieprasījumam, paveras iespējas paaugstināt pakalpojumu cenas.
KP uzskata, ka tādā veidā gan īstermiņā, gan ilgtermiņā cietējs būs pakalpojuma saņēmējs, kam samazinās izvēles iespējas un pieaug cenas.
Attiecībā uz epidemioloģisko prasību izpildi dažādās pakalpojumu sniegšanas vietās, konkurences uzraugi pieļauj, ka no epidemioloģiskās drošības viedokļa pakalpojuma saņēmēju plūsmas sadalīšana vairākām pakalpojuma sniegšanas vietām mazinātu pakalpojuma saņēmēju koncentrēšanos ārstniecības iestādēs, kurās tāpat jau ir pastāvīga apmeklētāju, kas ierodas saņemt ārstniecības pakalpojumus, plūsma.
Tajā pašā laikā, ierobežojot skaistumkopšanas salonu darbību, vienlaikus nemazinoties klientu nepieciešamībai saņemt attiecīgos pakalpojumus, veidojas situācija, kad klienti, lai saņemtu tiem nepieciešamos pakalpojumus, vēršas ārstniecības iestādēs, tādējādi palielinoties apmeklētāju koncentrācijai ārstniecības iestādēs, kaut gan tādu pašu tiem nepieciešamo pakalpojumu varētu saņemt skaistumkopšanas salonā.
Tāpat KP akcentē nepieciešamību ņemt vērā izvēlēto ierobežojumu ilgtermiņa ietekmi uz konkurenci, lai novērstu to, ka pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas būs būtiski samazinājies konkurences līmenis, daudziem maziem, specializētiem tirgus dalībniekiem nespējot vairs atsākt komercdarbību.
Attiecīgi, KP ieskatā, vērtējot ietekmi uz konkurenci, ierobežojumi, kas nostāda divus tirgus dalībniekus, kas spēj vienlīdz efektīvi izpildīt visas nepieciešamās epidemioloģiskās prasības, atšķirīgos apstākļos, vienam ļaujot turpināt saimniecisko darbību, bet otra darbību ilgstoši pilnībā aizliedzot vai būtiski ierobežojot, kā arī, ņemot vērā, ka to sniegtie pakalpojumi ir pielīdzināmi, nav attaisnojami.
KP vērtējumā būtu nepieciešams pārvērtēt spēkā esošos ierobežojumus skaistumkopšanas nozarē, tādējādi novēršot negatīvos faktorus, piemēram, ēnu ekonomikas pieaugumu nozarē, risku klientu veselībai, jo, lai nezaudētu ienākumus, pakalpojumi, iespējams, tiek sniegti nepiemērotos apstākļos, piemēram, pakalpojuma sniedzēja dzīvesvietā, speciālistu zināšanu un profesionālo iemaņu zaudēšanu, ilgstoši nepraktizējot, kā arī nespēju pēc ierobežojumu atcelšanas atsākt darbību, jo ir zaudēti klienti un pārtraukti telpu nomas līgumi.
Konkurences uzraugi aicina vērtēt iespēju pārskatīt noteiktos ierobežojumus skaistumkopšanas salonu darbībai, lai nodrošinātu vienlīdzīgas konkurences iespējas visiem tirgus dalībniekiem - ārstniecības personām - neatkarīgi no pakalpojumu sniegšanas vietas, ja tie spēj izpildīt nepieciešamās epidemioloģiskās prasības.
LKAA prezidente Renāte Reinsone norādīja, ka KP atbilde ir "maza uzvara taisnīgumam", par kuru nozare cīnās no brīža, kad tika ieviests aizliegums sniegt pakalpojumus.
"Uzskatām, ka tas ir bijis ļoti netaisnīgs valdības lēmums, jo vienlaikus ārstniecības iestādēs visu šo aizlieguma laiku identiski kosmētiķu un skaistumkopšanas speciālistu kosmetoloģijā pakalpojumi tiek sniegti un pat reklamēti medijos. Mums nav skaidrs, kā epidemiologi un atbildīgā ministrija var pamatot pakalpojumu drošumu lielajās ārstniecības iestādēs, bet skaistumkopšanas salonos nē, ja abās vietās ir pilnīgi vienādi epidemioloģiskās drošības pasākumi un tos sniedz ārstnieciskās personas," pauda Reinsone.
Tikmēr LSSA prezidente Sabīne Ulberte minēja, ka KP ar šo vēstuli ir skaidri norādījusi, ka valdība savā ziņā ir diskriminējusi mazaizsargātāko nozares daļu, radot labvēlīgus apstākļus lielo medicīnas centru darbībai šajā nišā.
"Nav saprotams, kāpēc valdība ar saviem lēmumiem apzināti dzen vienu nozares daļu pelēkajā sektorā, kura pēdējos gadus bija mērķtiecīgi pašregulējusies, lai darbotos legāli, speciālistiem reģistrējoties Veselības inspekcijā. Šim absurdam ir grūti rast attaisnojumu - tā vienīgais skaidrojums, iespējams, ir šo medicīnas centru lobijs," klāstīja Ulberte.
Jau vēstīts, ka no 1.marta ir atļauts sniegt friziera, manikīra un podologa pakalpojumus, ievērojot epidemioloģiskos nosacījumus Covid-19 ierobežošanai. Vienlaikus kosmētiķu un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju kosmetoloģijā darbs joprojām nav atļauts, tomēr šāda veida pakalpojumi atsevišķās ārstniecības iestādēs bija pieejami. Tāpat klātienē nedrīkst strādāt arī pirtis.