Dienas aptaujātie eksperti norāda, ka šie NATO ģenerālsekretāra vārdi ir uztverami kā nopietns brīdinājums un visvairāk apdraudētās valstis ir Moldova un Gruzija, kuras ir parakstījušas asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību (ES) un kurām ir teritoriālie konflikti - Moldovai par Piedņestru un Gruzijai par Dienvidosetiju un Abhāziju. Eksperti gan uzskata, ka Baltijas valstis kā NATO dalībnieces neapdraud tieša Krievijas militāra intervence, taču mēs nevaram arī atslābt un nerūpēties par savu drošību.
Arī Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Andis Kudors uzskata, ka Krievija darīs visu, lai neļautu bijušajām PSRS republikām integrēties Rietumos. "Baltijas valstis nav tik viegli sasniedzamas, bet pārējās ir riska zonā. Jāatgādina, ka no bijušajām PSRS republikām, izņemot Baltijas valstis, Krievijas militāro bāzu nav tikai Turkmenistānā un Kazahstānā," stāsta pētnieks. Tajā pašā laikā Krievijas potenciālais apdraudējums vairāk izpaustos kā šantāža ar energoresursiem, cenšanās sarīkot neleģitīmus referendumus jūtīgajās teritorijās, nevis tieša militāra intervence.
Plašāk lasiet Rūtas Kesneres rakstā Krievija var neapstāties pie Ukrainas piektdienas, 15.augusta, laikraksta Diena 6.lpp.!