Viņš norādīja, ka piektdien sēdē nepietika laika sarunai ar Valsts kontroles (VK) pārstāvjiem, tāpēc komisija vienojās ar VK apmainīties dokumentiem, lai iegūtu papildu informāciju.
Tāpat Kulbergs atzīmēja, ka sēdē netika apspriest nekas tāds, kas būtu ierobežotas pieejamības informācija. "Tā ir mūsu valsts fundamentāla problēma, jo ir daudz dokumentu, kuriem ir uzlikts šis statuss, bet tiem tas nepienākas. Pie tam daudz dokumentu joprojām ir ar ierobežotu pieejamību arī pēc vairākiem gadiem," viņš sacīja.
Kulbergs norādīja, ka komisija vēlas virzīt šo jautājumu, kā arī VK ir vienisprātis, ka ir jāmaina šī situācija un dokumenti ir jāatslepeno.
Tāpat viņš vērsa uzmanību, ka projektam praktiski nav sākotnējā tvēruma - Ministru kabineta 2016.gada rīkojums ir vienīgais dokuments, kas definē to, ko Latvija būvēs un kā tas izskatīsies, bet nav definēti papildu elementi.
"Latvija ir dzīvojusi no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējuma porcijām, kuras piešķir konkrētām aktivitātēm, tādējādi neviens kopumā neskatījās uz šo projektu. Te ir tas mīts - Eiropas Komisija (EK) nekad nav pateikusi, ka finansēs šo projektu, bet nāks ar savu līdzdalību, jo ir interesanti, kā šeit attīstās dzelzceļa savienojums," pauda Kulbergs.
Viņš norādīja, ka EK vērtēs divu gadu periodu līdz 2026.gadam. "Ja EK redzēs, ka projektam ir palikušas dažas "astītes", tad viss varbūt būs labi, bet, piemēram, vienā dokumentā redzams, ka Rīgas tvērums ap lidostu ir tehniski iespējams tikai 2027.gadā. Tad šis 2026.gads būs pāri, un Latvija iet uz risku, ka EK var ieslēgt disciplinārlietu un paprasīt naudu par visu iepriekš pieprasīto," minēja Kulbergs.
Viņš papildināja, ka komisijai arī ir konkrētas regulējuma izmaiņu iniciatīvas, kā arī no komisijas uzdotajiem 13 jautājumiem ir jau iespējams atbildēt uz vairākiem.
Savukārt valsts kontrolieris Edgars Korčagins atzīmēja, ka piektdien VK detalizēti atbildēja uz visiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas jautājumiem, stāstot, kā kontrole nonāca pie vairākām atziņām, kas bija ziņojumā par projektu. Tāpat VK pastāstīja par dokumentiem, kas bija VK izdarīto pieņēmumu un aplēšu pamatā.
"VK vienojās ar komisijas deputātiem par to informācijas apmēru, ko kontrole iesniegs vēl papildu komisijas darbam," piebilda Korčagins.
Komentējot "Rail Baltica" projekta problemātiku, Korčagins sacīja, ka problēmu ir ļoti daudz un ir vairāki steidzīgi jautājumi gan par finansējumu, gan par koordināciju, gan par to, kādā veidā notiek lēmumu pieņemšana, kas jāīsteno projekta ietvaros. "Protams, ir vēl citi jautājumi, kas vairāk attiecas uz nākotni, bet tie ir jārisina jau tagad, piemēram, infrastruktūras pārvaldība, ritošais sastāvs," viņš teica.
Saeimas deputāte un parlamentārās komisijas locekle Skaidrīte Ābrama (P), komentējot iegūto CEF finansējumu 346,1 miljona apmērā, norādīja, ka, protams, var priecāties par iegūto naudu, bet tas ir absolūti nepietiekami.
"Tas nozīmē, ka Satiksmes ministrijai (SM) kopā ar atbildīgajām institūcijām ir jādomā, ko projektā optimizēt. Tāpat kopā ar Finanšu ministriju (FM) ir jāmeklē, kur Latvija varētu iegūt naudu, jo FM arī līdz šim ir bijusi nepietiekami iesaistīta. Acīmredzot FM gada budžetā ir operējusi 15%, kas valstij ir jādod no plānotās, bet nereālistiskās summas. Visiem tālāk ir jādomā, ko kopīgi tālāk darām, jo šī summa ir absolūti nepietiekama, ja gribam, lai dzelzceļa sliedes iet caur Rīgu," uzsvēra Ābrama.
Nākamā sēdē plānota 25.jūlijā. Uz nākamo sēdi aicinās Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" bijušo vadītāju Baibu Rubesu un bijušo padomes priekšsēdētāju Edvīnu Bērziņu.
Jau ziņots, ka Saeima šogad 13.jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš.
Komisijas darbības mērķis ir apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, "lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot valsts un sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu".
Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju ievēlēts opozīcijas deputāts Kulbergs.
Tāpat vēstīts, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Latvijā "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.