Kusiņš paskaidroja, ka vispirms par Krūmanes atlūguma pieņemšanu ir jālemj Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un atbilstoši pieņemtajai praksei Krūmane uz šo sēdi būtu jāuzaicina un jāizjautā par iemesliem lēmumam iesniegt atlūgumu. Ņemot vērā komisijas saspringto darba kārtību, diez vai to varētu pagūt izdarīt šonedēļ.
"Tomēr teorētiski tas ir iespējams," piebilda Kusiņš.
Viņš arī sacīja, ka deputātiem nevajadzētu balsot pret Krūmanes atlūgumu pieņemšanu, tādējādi aicinot viņu turpināt pildīt savus darba pienākumus.
Kusiņš uz jautājumu, vai deputāti varētu balsot pret Krūmanes atlūguma pieņemšanu, aģentūrai BNS atbildēja, ka "dzimtbūšana Latvijā ir atcelta jau 19.gadsimtā".
Jau vēstīts, ka Saeimā pirmdien ir saņemts FKTK vadītājas Irēnas Krūmanes atlūgums – lēmumprojekts par viņas atbrīvošanu no amata jāsagatavo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.
Atbilstoši Saeimas Kārtības rullim Saeimas prezidijs, saņemot šādu iesniegumu, to nekavējoties nodod attiecīgajai Saeimas komisijai, kas piecpadsmit dienu laikā izskata šo iesniegumu un sagatavo Saeimas lēmuma projektu. Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs (Vienotība) teica, ka komisijas saspringtās darba kārtības dēļ pagaidām nezina, kad komisija šo jautājumu skatīs.
Krūmane pirmdien, 28.novembrī, nolēma atkāpties no amata.
"Esmu pieņēmusi lēmumu atkāpties, jo uzskatu, ka radītā spriedze ap manu atrašanos šajā amatā tikai kavē komisijas pilnvērtīgu darbu, un jebkura politiska diskusija (plānotā Saeimas ārkārtas sēde) bremzē sektora stabilizāciju. Tāpat uzskatu, ka aktīvā komisijas rīcība, konstatējot iespējamo finanšu noziegumu, tika vērsta uz bankas aktīvu saglabāšanu, lai aizsargātu noguldītāju intereses, līdz ar to tā nevar būt par pamatu pārmetumiem par komisijas bezdarbību. Kā komisijas priekšsēdētāja vienmēr esmu pēc labākās sirdsapziņas rūpējusies par nekavējošu reakciju uz katru būtisku trūkumu komisijas darbībā un ceru, ka pārējie komisijas padomes locekļi pilda savus pienākumus ar līdzvērtīgu atbildības izjūtu," sacīja Krūmane.
FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece pastāstīja, ka pirmdien tiks iesniegts iesniegums Saeimā ar lūgumu atbrīvot Krūmani no amata no otrdienas, 29.novembra. Krūmane pienākumus pildīs līdz brīdim, kad Saeima atbrīvos viņu no amata likumā noteiktā kārtībā.
Jaunu FKTK vadītāju Saeima apstiprina pēc Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas ieteikuma.
Arī FKTK padomes loceklis Jānis Placis paziņojis par amata atstāšanu. FKTK priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis iepriekš Latvijas Televīzijai norādīja, ka Placis 25.novembrī informējis viņu un Krūmani par lēmumu atstāt amatu, taču ar viņu panākta vienošanās, ka krīzes laikā visi darbi, kas saistīti ar krīzes pārvarēšanu, ir jāpadara līdz galam, tādējādi Placis amatu atstās no 2012.gada 1.janvāra.
Krūmane FKTK vada kopš 2008.gada 28.aprīļa. Līdz tam viņa bijusi gan Finanšu ministrijas valsts sekretāre, gan arī Valsts kases pārvaldniece, Baltijas Tranzītu bankas valdes locekle un viceprezidente, kā arī Hansabankas (tagad Swedbank) valdes locekle, Latvijas Zemes bankas valdes locekle.
FKTK nodarbojas ar Latvijas banku, krājaizdevu sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas starpnieku, finanšu instrumentu tirgus dalībnieku, kā arī privāto pensiju fondu uzraudzību. Komisija sāka darbu 2001.gada 1.jūlijā.