Vienlaikus iecerēts nākotnē būtiski mainīt projektu finansēšanas apjomu, vismaz trīskārši samazinot vienai saimniecībai pieejamos līdzekļus.
Sākotnēji pēdējai modernizācijas kārtai bija atvēlēti ap astoņiem miljoniem latu, tagad naudas apjoms ir divreiz lielāks, ap 20 miljoniem latu. Pie šīs naudas tiks arī zemnieki Dienvidkurzemē, kur iepriekš visu reģionam atvēlēto naudu, pusotru miljonu latu saņēma viena saimniecība, zvēraudzētava Grobiņa. Tās prasītā summa bija maksimālā, kādu viena saimniecība šeit varēja iegūt. Iespējams, tieši šī gadījuma publiskošana kļuva par iemeslu, lai tomēr pārskatītu, cik tad īsti naudas Eiropas Savienības fondu lādītē ir palicis. Izrādījās, ka tās bija pietiekami, lai, piemēram, Dienvidkurzemē ļautu attīstīties krietni vairāk nekā vienai saimniecībai.
Līdzekļi atrasti, pārskatot jau apstiprināto projektu realizēšanas tempus, un saprotot, ka visi projekti dažādu iemeslu dēļ īstenoti netiks. Tas arī bijis iemesls, kādēļ LAD nolēmis atbalstīt ieceres par lielāku summu nekā pieejami ES fondu līdzekļi. "Lai nebūtu tā, ka mēs gaidām beidzamo brīdi, saprotam, ka projekti nerealizējas, iespējams, ka tai skaitā arī kāds lielais, un mums vairs nav iespējas iedot šiem cilvēkiem pozitīvo lēmumu un projektu realizēt, tāpēc tika uzņemtas virssaistības un dota iespēja arī šiem projektiem, kas bija palikuši aiz strīpas, lai varētu uzsākt realizāciju," skaidro LAD direktores vietnieks Ģirts Krūmiņš.
Nav gan skaidras atbildes, kāpēc resursu pārvērtēšana nenotika jau vienlaikus ar sākotnējo projektu izskatīšanu vasaras nogalē. LAD pārstāvis norāda uz to, ka "ir pagājis pietiekami ilgs laiks un ir atbrīvojies finansējums un tāpēc arī tāda iespēja radās".
Zemnieku projektus pārvērtēs līdz janvāra vidum. Savukārt Eiropas naudas dalītāji šobrīd mēģina rast atbildes uz jautājumiem, kā nākamajā periodā dalīt Eiropas fondu līdzekļus. Saimniecību modernizēšanai varētu būt pieejami aptuveni 300 miljoni latu. Vēlme ir naudu dalīt tā, lai atbalsts būtu mazāks, bet naudu saņemtu pēc iespējas vairāk zemnieku.
"Mums ir nedaudz par maz šo saimniecību, kas perspektīvā būs konkurētspējīgas. Mums ir jādomā par lielāku skaitu. Es gribētu, lai mums ir vairāk lielo, vairāk vidējo, un lai mazās pārvēršas par lielām, un lai mums būtu vairāk šo Eiropas līmeņa saimniecību. Tāpēc es uzskatu, ka mums vajag dot iespēju vairāk saimniecībām saņemt maksājumus," iecerētās pārmaiņas de facto skaidro zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Latvijā ir 83 386 lauku saimniecību. Un gaužām neiepriecinošs ir fakts, ka ar šī perioda Eiropas fondu atbalstu modernizēti vien 3774 saimniecību. Uz tām tad arī izdalīti tie 232 214 884 latu, kas aizvadītajos gados bija pieejami lauksaimniekiem kā publiskais finansējums. SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis de facto uzsver, ka "ļoti svarīgi ir līdzsvarot attīstību. Un atbalsts, cik runāts ar Eiropas Komisijas cilvēkiem, tam ir jāpalīdz piecelties kājās, nostabilizēt savu ražošanu un tad kļūt patstāvīgam."
LAD dati apliecina, ka pēdējos gados 51 saimniecība saņēmusi atbalstu, kas bijis lielāks par pus miljonu latu, tai skaitā desmit no tām saņēmušas maksimāli iespējamo summu – pusotru miljonu. Tagad Zemkopības ministrija pieturas pie ieceres finansējumu saskaldīt mazākās porcijās – lai vienai saimniecībai modernizēšanai pieejamais atbalsts būtu ne lielāks kā pusmiljons latu.
Lielo saimniecību īpašnieki ir tie, kas šobrīd visasāk iebilst pret izmaiņām. Tā Lauksaimnieku statūtsabiedrības asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Jūlijs Beļavnieks pikti aizrāda, ka šodien par pusmiljonu neko nevar uzcelt un celtniecība lielajās saimniecībās šādi tikšot apturēta. Viņaprāt, vispirms vajadzētu veikt aptauju, cik tad saimnieku vispār ir gatavi turpmākajos septiņos gados paplašināt un attīstīt saimniecību par Eiropas fondu līdzekļiem. "Mums jau arī bija te tāds strīds – labāk būvēsim desmit fermas pa 50 govīm vai vienu 500 govīm. Bet kuri tad būs tie būvētāji? Arī 50 govju ferma maksā ap 120 tūkstošiem. Un vai tas zemnieks, ja viņam nav nekā priekšā, vai ir spējīgs to pacelt? Kas tad viņam dos kredītu par tādu summu?" gluži vai retoriski jautā Beļavnieks. Viņš nekavējas salīdzināt nodokļos nomaksātās summas, atgādina par eksporta apjomiem. Un galu galā piebilst, ka, neļaujot lielajiem paņemt vairāk, mazie nemaz nespēšot izlietot visu pieejamo atbalsta naudu.
Kamēr lielo zemnieku lobijs čakli mēģina noskaņot domu par labu sev, mazie ne pārāk raujas izteikties. Viņu pārstāvis pārmetumus noraida kā nepamatotus. "Tas, kas mani pārsteidz, ir tas, ka viņi ir patiešām tādi iebaidīti. Jo bieži nākas dzirdēt, ka nodokļu nemaksātāji, pelēkais sektors un tā tālāk, bet tās ir ļoti daudz lauku ģimenes. Mēs te tikai plānojam pilsētas un attīstības centrus (..) bet lauku telpa pazūd vispār no plānošanas," uzsver Cimermanis.
Jāteic, ka Latvija ar milzīgo modernizēšanai paredzēto atbalsta apjomu vienai saimniecībai izceļas arī Eiropas mērogā. Tik liels atbalsts nav pieejams ne Lietuvā, ne Somijā, ne Austrijā, ne Itālijā, ne Polijā, ne daudzās citās valstīs.