Kā ceturtdien preses konferencē par aknu slimību ārstēšanas iespējām Latvijā stāstīja Latvijas Transplantācijas asociācijas vadītājs un transplantalogs Jānis Jušinskis, Latvijā ir veikta tikai viena aknu transplantācija, kas, pēc viņa domām, ir valsts mēroga problēma. It īpaši tāpēc, ka citi orgāni Latvijā tiek transplantēti jau sen, stāstīja Jušinskis.
Savukārt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgs Jānis Vilmanis atzīmēja, ka aknu transplantācija ir vienīgā iespēja pacientiem, kuriem ir galēja aknu mazspēja. Pie citu orgānu mazspējas vēl ir iespējams rast citu risinājumu, "bet pie aknu nepietiekamības faktiski visi tie cilvēki ir nolemti".
Jušinskis skaidroja, ka ļoti daudz kas atkarīgs no tā, kāds ir donoru skaits. "Mums ir diezgan labi rādītāji pēc donoru skaita uz vienu miljonu iedzīvotāju." Piemēram, 2014.gadā Latvijā bija 14,5 aktuālie mirušie orgānu donori uz vienu miljonu iedzīvotāju. Daudzās Eiropas valstīs šis rādītājs gan ir lielāks, tomēr ir arī pietiekami daudz valstu, kurām Latvija ir priekšā. Savukārt šogad orgānu donoru skaits ir sasniedzis pat 17,4 uz miljonu iedzīvotāju. Jušinskis gan atzina, ka ne visi no pieejamajiem donoriem būtu derīgi aknu transplantācijai, tomēr aptuveni trešdaļa tādi būtu.
Vilmanis stāstīja, ka Latvijā ir veikta viena aknu transplantācija, savukārt Igaunijā no 1999.gada ir veiktas 57 šādas transplantācijas, bet Lietuvā no 2000.gada - 102 šādas operācijas.
Viņš arī atzīmēja, ka abās kaimiņvalstīs transplantācijas nav veiktas krīzes periodā, tomēr šobrīd jau atkal gan Lietuva, gan Igaunija saviem iedzīvotājiem nodrošina arī šo pakalpojumu, ņemot vērā to, ka citās valstīs to darīt ir dārgāk, kā arī pastāv citas problēmas, kā piemēram, loģistika.
Ķirurgs pieļāva, ka Latvijā aknu transplantācija šobrīd ir nepieciešama aptuveni 30 cilvēkiem.
Viņš uzskata, ka Latvijā gadā vajadzētu veikt 10-15 transplantācijas. Speciālists uzskata, ka iespējas veikt aknu transplantāciju Latvijā ir, gan tādēļ, ka ārstiem būtu nepieciešamās iemaņas, gan tādēļ, ka jau tagad darbojas Latvijas transplantācijas centrs. "Tiek veiktas nieru transplantācijas un nu jau apmaksātas sirds transplantācijas," piebilda Vilmanis.
Viņš prognozēja, ka aknu transplantāciju veikšanai sākotnēji gadā vajadzētu 300 000 eiro no valsts līdzekļiem. Viena transplantācija izmaksātu aptuveni 50 000 eiro. Tāpat Latvijai būtu jāiesaistās dažādās orgānu apmaiņas programmās. Kad aknu transplantācija Latvijā būtu ieviesta, tālākā perspektīva būtu šo operāciju veikt arī bērniem, uzskata ķirurgs.
Preses konferencē piedalījās arī pacienti, kuriem nepieciešama vai jau veikta aknu transplantācija. Kā stāstīja paciente Ilze, lai gan aknu bojājumi viņai ir "normas robežās", tie tomēr rada būtiskas veselības problēmas. Tā kā akna ar laiku palielinājās, šobrīd viņai jau tiek nospiesti citi orgāni, un nu transplantācija vajadzīga ne tikai aknai, bet arī nierēm. Viņa sacīja, ka ļoti cer, ka Latvijā tuvākajā laikā būs iespējams veikt aknu transplantāciju, un piebilda, ka viņa vēl var gaidīt, bet ir tādi cilvēki, kuri nevar.
Savukārt kā sacīja Normunds Čornajs, kurš pagaidām ir vienīgais cilvēks, kam Latvijā veikta aknu transplantācija, ir pagājuši pieci gadi kopš operācijas, bet viņš dzīvo pilnvērtīgu dzīvi. Viņš atzīmēja, ka ir piemērs tam, ka Latvijā var veikt aknu transplantāciju.