Ministrija norāda, ka gaisa patrulēšanas misiju finansē ne tikai Latvija, bet arī Lietuva un Igaunija, tādēļ vienošanās projektu, ko otrdien, 15.septembrī, skatīs valdībā, būšot nepieciešams piemērot ar atpakaļejošu datumu.
Vienošanās projekta pamatteksts paredz maksimālo summu, ko Latvija apņemas segt par izdevumiem nosūtošās valsts kontingentam, kas nodrošina gaisa patrulēšanas pastiprinājumu. Šīs vienošanās mērķis ir starp valstīm definēt principus finansējuma un izmaksu sadalei misijas apstiprināšanai laikā no šī gada 1.janvāra līdz 31.decembrim.
Jau ziņots, ka no 1.septembra gaisa telpas patrulēšanu virs Baltijas valstīm veic kopumā astoņas NATO lidmašīnas. Iepriekš patruļlidmašīnu skaits bija uz pusi lielāks.
Patruļlidmašīnu skaita samazināšana uz pusi ir adekvāta un pilnībā pietiekama NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas veikšanai, aģentūrai LETA iepriekš izteicās aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).