ASV Vašingtonas pavalstī bāzētā apiņu tirdzniecības un attiecīgā tirgus analīzes firma 47 Hops prognozējusi, ka apiņi lētāki nekļūs nevienā segmentā, raksta The Financial Times. No vienas puses, tā ir laba ziņa apiņu audzētājiem, no otras – iemesls brūveriem būt tālredzīgiem biznesa plānošanā. Savukārt patērētājiem, kas to vēl nav pamanījuši, jārēķinās, ka alus kā dzēriens kļūs gan dārgāks, bet interesantāks.
Arī pašmāju ražotāji, vadoties pēc tirgus tendencēm, iegulda investīcijas tieši ekskluzīvo nišas alu ražošanā. A/s Aldaris vēsturiskā alus brūža izveidē un iekārtu iegādē nule kā investējis divus miljonus eiro. Ekskluzīvais alus segments aizņem vairāk nekā 15% no kopējā alus tirgus un turpina pieaugt. Baltijā tieši Latvijas alus tirgus īpatnība ir tā, ka patērētāji iecienījuši craft beer jeb nišas ekskluzīvo alu, tāpēc paredzēts attīstīt tieši šo segmentu, iepriekš pauda Aldara vadītājs Marguss Kasteins. Investīcijas plāno arī citi miestiņa brūvētāji, un tas agrāk vai vēlāk būs redzams arī "plaukta cenās".
Pašmāju krodzinieki atzīst, ka alus cenas nedaudz ir pieaugušas, tomēr liels alus cenu kāpums šogad nav novērots. Lidojošās vardes īpašnieks Dainis Domiņš sacīja, ka katru gadu alus cenas nedaudz pieaug un galvenais iemesls – izejvielu sadārdzinājums, kas skar miestiņa brūvētājus. Šogad gan liela daļa piegādātāju cenas saglabājuši iepriekšējā gada līmenī, bet daži, piemēram, Lāčplēša alus, cenas nedaudz palielinājuši.
Arī Alus Arsenāla valdes priekšsēdētājs Ēriks Karņilovičs novērojis, ka šogad alus cena pieaugusi nedaudz – vidēji par 1–2%, un galvenie sadārdzinājuma iemesli ir izejvielu cenu kāpums un eiro ieviešana, jo alus cenas nācies nedaudz noapaļot.
Apiņu cenas pasaules tirgos atkarīgas no to šķirnes, piemēram, dižciltīgās apiņu šķirnes ir dārgākās, kā arī no iegūtās ražas apjomiem un kvalitātes attiecīgajā gadā. Apiņi ir viena no būtiskākajām alus izejvielu komponentēm, tādēļ jebkuras izmaiņas to cenās atstāj ievērojamu un jūtamu ietekmi ikvienā alus segmentā – gan vidējās klases, gan ekskluzīvajā, skaidrojusi Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere.
Apiņu cena strauji pieauga 2008. gadā, kad Eiropa piedzīvoja sausumu un postošas vētras, bet Vašingtonas pavalstī tai pašā laikā nodega viena no lielākajām apiņu noliktavām. Kopš šiem neveiksmīgajiem notikumiem apiņu cena ir tikai augusi un nu jau pārsniegusi katastrofiskā 2008. gada līmeni ar septiņiem līdz desmit dolāriem par mārciņu (0,45 kilogrami), raksta Financial Times.
Runāt par vienotu "apiņu cenu" ir grūti, jo tā svārstās atkarībā no piederības dižciltīgajiem apiņiem, kas nozīmē mazākas ražas, un plaša patēriņa apiņiem, kas dod lielāku ražu no tādas pašas platības. Šie abi segmenti tomēr ir saistīti, un svārstības vienā ietekmē arī otru, vērtē 47 Hops. Attiecīgi pašlaik tieši uz globālās popularitātes viļņa esošais ekskluzīvais alus, kas ir skaitliski strauji augošo mazo alus darītavu specialitāte, ceļ šīs izejvielas cenu.