Višķi atrodas pusceļā starp Daugavpili un Aglonu. Tajā dzīvo ap diviem tūkstošiem cilvēku, vairākums latvieši. Šeit pilnā sparā notiek stadiona un jaunās estrādes rekonstrukcija. Pirms tam remontētas ielas. Pagastam ir sava mājaslapa. Par pilsoņu garīgo veselību rūpējas katoļu baznīcas dekāns Andrejs Aglonietis, kurš pirms tam pārvaldīja Aglonas Marijas baziliku. Taču ciemā ielu plāksnītes vēl no padomju gadiem – latviešu un krievu valodā. Lai arī tā ir nelikumība, par ko ir paredzēts 100 latu sods, neviens Višķos par to neuztraucas. Ne te ir bijis Valsts valodas centrs, ne kaut ko darījis pagasts.
Višķu pagastā pāris ielas ir pat bez nosaukumiem. Pagasta pārvaldnieks Jānis Proms tajā vaino iepriekšējo pārvaldi, turklāt neesot naudas, lai plāksnītes nomainītu. Līdzīga situācija esot arī citur Latgalē.
Jānis Proms, Višķu pagasta pārvaldnieks: "No iepriekšējā laika mums ir izveidojusies tāda situācija, ka pie tehnikuma ciemā uz šodiendienu vispār nav ielu. Mājām ir tikai numerācija un tā ir ļoti liela neērtība iedzīvotājiem. Tādēļ tiek plānots jaunajā plānošanas reģionā, ka arī mūsu pagastā parādīsies daudz jaunas ielas un arī Daugavpils novada domes sēdē mēs esam izsprieduši šo jautājumu. Tā problēma nav tikai mūsu pagastā, es domāju, ka katrā pagastā ir palikušas tāda situācija."
Pārvaldnieks jaunas plāksnītes sola, kad apstiprinās jauno Daugavpils novada teritorijas plānojumu. Tas esot izstrādāts un to tūlīt apspriedīšot. Parastais teritorijas plānojuma ieviešanas process prasa divus gadus. Proms ir pilns optimisma, ka Višķos sanākšot ātrāk.
Jānis Proms, Višķu pagasta pārvaldnieks: "Tiks izstrādāts vienots visā novadā teritorijā plāksnītes izmēri, uzraksti un tuvākajā laikā es ceru, ka tas jautājums tiks atrisināts un tiks uz visām mājām uzstādītas jaunas plāksnītes."
Valsts valodas centrs ir izveidots 1992.gadā, uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas. Jau no sākta gala tam ir nodaļa Daugavpilī, kas pārbauda valodas lietošanu pilsētā un apkaimē. Šo 20 gadu laikā valodas centra darbinieki Višķos ielu plāksnītes nav pamanījuši. Par katru nelikumīgo ielu plāksnīti Valodas centrs var piemērot 100 latu naudas sodu, bet centra vadība to nedarīs, jo viņus biedē iespējamās tiesvedības.
Antons Kursītis, Valsts valodas centra Kontroles daļas vadītājs: "Jebkurā gadījumā ir valstij un pašiem iedzīvotājiem daudz izdevīgāk, lietderīgāk iztikt bez soda, bet novērst šo pārkāpumu. Mēs neesam tik bagāti, lai stulbi tiesātos. Un lai juristi pelnītu naudu, bet tauta paliktu arvien nabadzīgāka. Mēs to nedrīkstam atļauties šo bezjēdzīgo tiesāšanos, kas notiek Latvijā."
Pēc Kursīša domām, nelikumīgās ielu plāksnītes nav tik svarīgs likuma pārkāpums, lai ar to nopietni cīnītos. Daudz bīstamāki valstij esot zīmolu nosaukumi angļu valodā, kurus vajadzētu latviskot. Kursītis arī uzskata, ka likums nepiešķir valodas centram pietiekošas pilnvaras, lai efektīvi cīnītos par valsts valodas lietošanu, tomēr nevar nosaukt nevienu konkrētu likuma normu, kuru būtu rosinājis, lai situāciju uzlabotu.
Bezzobainais Valsts valodas centra darbs ir iedrošinājis Latgales pilsētas un pagastus veicināt divvalodību. Latgalē ne tikai nemaina padomju laikā uzstādītās ielu plāksnītes, bet arī izvieto jaunas – arī latviešu un krievu valodā. Tādas Nekā Personīga atrada arī Aglonā.
Aglonas pagastvecis Igors Reščenko nezin, kā jaunās plāksnītes radušās, viņš neesot sankcionējis to uzstādīšanu. Bet arī negrasās tās mainīt. Reščenko ir aprēķinājis, ka jaunas plāksnītes izmaksās 10 000 latu. Kamēr tos nedabūs no Eiropas Savienības struktūrfondiem, Aglonā plāksnītes nemainīšot.
Pēc Nekā Personīga ierašanās Latgalē Valsts valodas centrs beidzot ir sācis rīkoties - Daugavpils nodaļas darbinieki aizbraukuši uz Višķiem.