Visvairāk latvāņu ir Madonas, Cēsu, Dagdas, Siguldas un Nereteas novados, pastāstīja A. Garkāje. Savukārt no pagastiem latvāņi visbiežāk sastopami Barkavas, Vaives, Siguldas un Pilskalnes pagastos.
Līdz 2010. gada sākumam VAAD konstatēja, ka Latvijā ir 10 230 hektāri ar latvāņu invadēto teritoriju, taču pēdējo gadu laikā dienests konstatējis jaunas teritorijas, kuras pārņēmuši bīstamie augi. A. Garkāje gan piebilst, ka dienestam nav tādu resursu, lai veiktu jau uzmērīto teritoriju monitoringu un noteiktu, vai tajās situācija uzlabojusies un īpašnieks veicis kādus pasākumus, lai latvāņus iznīcinātu.
Latvāņu iznīcināšana ir katra zemes īpašnieka pienākums, uzsvēra A. Garkāje, taču, ja īpašnieks neko nedara, lai ar tiem cīnītos, tad viņa kaimiņam būtu jāgriežas pašvaldībā, lai rastu kādu risinājumu. Likumdošana paredz, ka pašvaldība var veikt latvāņu iznīcināšanas pasākumus, par to iepriekš paziņojot Latvijas Vēstnesī, taču pēc tam nauda no zemes īpašnieka tiks piedzīta tiesvedības ceļā, skaidroja A. Garkāje.
Tāpat VAAD pārstāve norādīja, ka ļoti labs piemērs cīņā ar latvāņiem ir Latvijas Valsts mežu (LVM) veiktie pasākumi, kuri jau vairākus gadus cītīgi plāno un veic latvāņu iznīcināšanu.
Siguldas novada pašvaldības priekšsēdēetājs Uģis Mitrēvics portālam Diena.lv uzsvēra, ka pašvaldība sev piederošajās teritorijās ar latvāņiem cīnoties jau vairāku gadu garumā - gan pļaujot tos, gan apstrādājot ar ķīmiju. Tāpat arī pašvaldība esot izstrādājusi programmu privāto zemju īpašniekiem, piedāvājot konsultācijas, kā arī finansiālu palīdzību.
“Ir arī tādas situācijas, ka mēs paši esam spiesti pļaut latvāņus privātā teritorijā un pēc tam ar tiesas palīdzību piegādāt rēķinu. Kāds kopj, kāds blakus nekopj, kāds zemes īpašnieks nav Latvijā, bet latvānis jau nedzīvo vienā īpašumā,” sacīja U. Mitrēvics.
U. Mitrēvics norāda, ka cīņa ar latvāņiem būtu sagaidāms arī valsts atbalsts, jo tā nav cilvēku vai pašvaldību radīta problēma. “Tā ir mūsu kopīgā problēma, protams, ka valsts atbalsts būtu ļoti labs. Varētu būt valsts atbalsta problēmas, varētu būt arī subsidētas programmas, jo tā ķīmija nav lēta, apstrāde nav lēta. Tiem, kas izrāda iniciatīvu, valstij būtu jāpalīdz,” norādīja domes priekšsēdis.
Savukārt Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters uzskata, ka katram zemes īpašniekam būtu pienākums sakopt savu zemes gabalu, taču, ja būtu valsts finansiāls atbalsts, tad zemju īpašniekiem būtu lielāka motivācija cīnīties ar latvāņiem, kā arī lielākas iespējas nolīgt profesionāļus, kuriem pieejama šādiem mērķiem piemērota tehnika. “Slikti tas nebūtu, bet katram pašam īpašniekam ir pienākums rūpēties par savu īpašumu,” sacīja A. Ceļapīters.
Viņš arī novērojis, ka Madones pusē latvāņi pēdējo gadu laikā gājuši mazumā, jo zemnieki ir kļuvuši aktīvāki un daudz vairāk apstrādā zemi. Taču problēmas joprojām ir ar grāvmalām, upes malām, mežmalām, kā arī mežu ielokiem – tur, kā norāda A. Ceļapīters, latvāņi aug joprojām.
Portālam Diena.lv pagaidām neizdevās noskaidrot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) komentāru par to, vai tuvākajā laikā plānoti kādi pasākumi cīņā ar latvāņiem.
Sākot no 20. gs. 40. gadu beigām, Sosnovska latvāni ieveda un sāka audzēt Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Ukrainā un Vācijas Demokrātiskajā Republikā. Baltijas valstīs no latvāņu izmantošanas lopbarībā vēlāk atteicās, jo mājlopu pienam un gaļai tika konstatēta augam raksturīgā anīsa smarža, kā arī draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai. Taču daļā Krievijas ziemeļu apgabalu Sosnovska latvāni opbarības ražošanā izmanto vēl šodien, liecina VAAD mājas lapā pieejamā informācija.
Vienlaikus ar ekoloģiskajām problēmām invazīvo latvāņu sugu augi rada arī nopietnus draudus cilvēku veselībai. Augu šūnsula satur ķīmiskus savienojumus, kuri nonākot saskarē ar cilvēka ādu, gļotādu, saules ultravioleto staru ietekmē izraisa apdegumus.
nu nu
ierosinu
!