Ārlietu ministrija norāda, ka Latvija ar bažām seko arvien saspringtākajai politiskajai situācijai Venecuēlā un līdz ar citām ES dalībvalstīm uzskata, ka Venecuēlā ir jāatjauno demokrātija, cilvēktiesību konsekventa ievērošana saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, un ir jāpanāk miermīlīgs krīzes risinājums.
Tāpat ĀM paziņojumā uzsvērts, ka gan ES, gan Amerikas valstu organizācija jau iepriekš atzinušas, ka 2018. gada maijā notikušās prezidenta vēlēšanas neatbilda starptautiskajiem standartiem. Līdz ar to Nikolasa Maduro pretenzijas prezidenta amatam nav leģitīmas un neatbilst demokrātiskai valsts iekārtai. Maduro ir noraidījis ES vienoto aicinājumu izsludināt jaunas prezidenta vēlēšanas. Venecuēlas Nacionālā Asambleja un tās prezidents Gvaido ir vienīgā leģitīmi ievēlētā institūcija Venecuēlā, kam pēdējās nedēļas laikā notikušajās simtiem tūkstošu lielajās demonstrācijās atbalstu paudusi arī Venecuēlas sabiedrība. ASV, vairums Limas grupā ietilpstošo Latīņamerikas valstu un arī Eiropas Parlaments, kā arī citas Latvijai līdzīgi domājošas valstis ir atzinušas Gvaido par Venecuēlas pagaidu prezidentu.
"Latvija sagaida, ka ES izveidotajai Starptautiskajai kontaktgrupai, sadarbojoties ar Gvaido un Nacionālo Asambleju Venecuēlā, tiks rasts risinājums pašreizējai politiskajai un humanitārajai krīzei, un izveidoti nepieciešamie priekšnoteikumi jaunām demokrātiskām prezidenta vēlēšanām," pausts ĀM paziņojumā medijiem.
kautrs jautājums
VVZ
Zuzanna