Pēc ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (Reformu partija) skaidrojuma, ka lielākā daļa tēriņu saistīti ar personālu - gan papildu darbinieku pieņemšanu, gan esošo apmācību, - Valsts prezidenta bažas par tēriņu nelietderību gan esot kliedētas, Dienai atzina prezidenta kancelejas preses dienestā.
Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta pārstāve Linda Jākobsone Dienai skaidro, ka prezidentūras izmaksas dažādās valstīs nav savstarpēji salīdzināmas, jo neesot vienotas uzskaites metodoloģijas un viņa nevar pateikt, kas ietilpst, piemēram, Dānijas 35 miljonos eiro. Dažas valstis norādot visus izdevumus, citas - tikai centrālo pasākumu izmaksas. Latvija uzskaita visus, tajā skaitā arī katras ministrijas tēriņus.
Tikmēr šādu sekretariāta neziņu par citu valstu tēriņiem par "nepadarītu mājasdarbu" dēvē eksperts valsts pārvaldes jautājumos, bijušais Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš. Viņš norāda, ka sekretariātam vajadzēja apzināt un publiskot savstarpēji salīdzināmas valstu izmaksas. "Acīmredzot sekretariāts kādu iemeslu dēļ to nevēlas darīt," spriež M. Krieviņš.
Pilnu rakstu ES prezidentūrai 86,2 miljoni lasiet otrdienas, 3.decembra, laikrakstā Diena!