Katru gadu astronomiskā pavasara iestāšanās laiks nedaudz atšķiras laika skaitīšanas sistēmas dēļ.
Līdz ar astronomisko pavasari dienas kļūs garākas par naktīm. Saule jeb Saules centrs šķērso debess ekvatoru un pāriet no debess dienvidu uz debess ziemeļu puslodi. Zemes ziemeļu puslodē dienas kļūst arvien garākas, proti, iestājas pavasaris, bet Zemes dienvidu puslodē dienas kļūst arvien īsākas un iestājas rudens.
Latviešu ticējums vēsta, ka pavasaris šajā dienā ir kā pamāte - ar siltumu aplaimo, ar aukstumu svilina. Ticējumos minēts, ka agrs pavasaris nesola labu vasaru un, ja pavasarī sniegs ātri nokūst, tad vasarā būs plūdi. Ja pavasarī pirmie izplaukst bērzi, tad būs sausa vasara, ja pirmie izplaukst alkšņi, tad slapja vasara, bet, ja abi plaukst reizē, tad vidēja vasara.
Meteoroloģiskajam pavasarim vēl būs jāgaida, jo sinoptiķi prognozē, ka līdz pat marta beigām ziema neatkāpsies. Meteoroloģiskais pavasaris iestājas tad, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir virs nulle grādiem. Saskaņā ar ilggadējiem vidējiem rādītājiem diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs nulles Latvijā parasti paaugstinās periodā no 18.marta līdz 19.martam jūras piekrastē, bet Latvijas austrumos - no 27.marta līdz 29.martam. Pagājušajā gadā meteoroloģiskais pavasaris Latvijas rietumos iestājās 10.martā.