Kopējais cigarešu patēriņš aizvadītajā gadā Latvijā bija 2,1 miljardi vienību, kas ir faktiski līdzvērtīgs 2019. gada patēriņam. Kontrabandas un viltoto cigarešu apjoms, kas veido 19,1% no kopējā patēriņa apjoma valstī, faktiskajos skaitļos ir 0,41 miljards cigarešu. No šī apjoma 68 % bija tā sauktā "baltā kontrabanda", 12% – viltotās cigaretes, savukārt 20% – cita veida izcelsmes kontrabandas produkcija. Jāatzīmē, ka iepriekšējos trijos gados Latvijā bija vērojama pastāvīga nelegālo cigarešu īpatsvara samazināšanās, pērn sasniedzot 14,1% - vēsturiski zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē.
"Baltijas valstu pieredze rāda, ka ekonomikas lejupslīdes laikā viltojumu un kontrabandas īpatsvars kopējā cigarešu patēriņā ievērojami palielinās. Arī 2010. gadā, kad piedzīvojām lielu ekonomikas lejupslīdi, salīdzinājumā ar 2008. gadu, cigarešu viltojumu un kontrabandas īpatsvars kopējā cigarešu patēriņā palielinājās par 32% Latvijā, par 25% Lietuvā un par 15% Igaunijā. Līdzīga situācija ir novērojama arī šobrīd - Covid-19 pandēmija atstāj negatīvu ietekmi uz ekonomiku, kas atspoguļojas arī nelegālās tirdzniecības pieaugumā. Šādā situācijā, neadekvāti strauji palielinot akcīzes nodokli un tādejādi paaugstinot tabakas izstrādājumu cenu, pastāv liels risks ka palielināsies nelegālo cigarešu pirkšanas apjomi- nesamazinoties kopējam tabakas izstrādājumu patēriņa apjomam un valstij zaudējot potenciālos nodokļu ieņēmumus, ko parāda arī KMPG pētījums," uzsver ēnu ekonomikas pētnieks, SSE Riga profesors, biedrības BASE valdes loceklis Arnis Sauka.
“Ņemot vērā situāciju, un modelējot dažādus scenārijus, politikas veidotāju pieeja pakāpeniskai cigarešu akcīzes nodokļa palielināšanu par 5 līdz, maksimums, 10% gadā būtu optimāls risinājums un tai nevajadzētu radīt pārmērīgu nelegālā tirgus pieaugumu. Augšminētos principus nodokļu celšanā būtu lietderīgi ņemt vērā arī attiecībā uz t.s. jaunās paaudzes tabakas izstrādājumiem un nikotīnu saturošiem produktiem, kuri iemanto aizvien lielāko popularitāti. Nodokļu politikai attiecībā uz cigaretēm un jaunajām alternatīvām vajadzētu būt sabalansētai. Savukārt ekonomikas uzplaukuma laikā akcīzes nodokli cigaretēm var palielināt vairāk,” piebilst Sauka.
Lielākā Latvijā ievesto kontrabandas cigarešu izcelsmes valsts jau vēsturiski ir Baltkrievija. Attiecīgi, no Baltkrievijas kontrabandas ceļā 2020. gadā tika ievests 291 miljons cigarešu jeb 67% no kopējā kontrabandas apjoma. Kontrabandas plūsmas galvenais iemesls ir ievērojamās cigarešu cenu atšķirības. Populārākās cigarešu markas, kas kontrabandas ceļā tika ievestas Latvijā, ir NZ, Premier un Camel.
No Latvijas uz citām Eiropas valstīm gan kā kontrabanda, gan legālā ceļā aizvadītāja gadā tika izvesti kopumā 110 miljoni cigarešu. Cigaretes izvestas galvenokārt uz Somiju (31 miljons vienību), Igauniju (20 miljoni vienību), Zviedriju (13 miljoni vienību) Īriju (11 miljoni vienību) un Poliju (9 miljoni vienību).
2020. gadā Eiropā kopumā nelegālo cigarešu (kontrabanda un viltojumi) patēriņa apjoms pieauga par 0,5%, sasniedzot 7,8% no kopējā patēriņa, un, kā liecina aplēses, kopējie zaudējumi neieņemto nodokļu veidā Eiropas valstu budžetiem bija 8,5 miljardi eiro. Turklāt, kā liecina pētījums, Eiropā turpinās straujš viltoto cigarešu patēriņa pieaugums – par 87%, sasniedzot 10,3 miljardus vienību, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs.
Pētījumā lēsts, ka kopējais cigarešu patēriņš 2020. gadā samazinājās par 4,7% līdz 438,8 miljardiem cigarešu visā ES, savukārt ar Covid-19 saistītā robežkontrole un ceļošanas ierobežojumi veicinājuši strauju pārrobrežu tirdzniecības kritumu, kas 2020. gadā samazinājās par 18,5 % (11,9 miljardi cigarešu). Tiek atzīmēts, ka kopējo cigarešu patēriņa kritumu veicinājis arī smēķējamās tabakas cigarešu uztīšanai pārdošanas apjomu pieaugums, kas ekvivalents 6 miljardiem cigarešu.