Viņš atgādināja, ka 2009.gadā ievērojamu budžeta samazinājumu dēļ Valsts policija bija spiesta izmainīt darba organizāciju un ceļu policija kā atsevišķa vienība un iestāde beidza pastāvēt. Laika gaitā iegūtā pieredze parādījusi, ka struktūrvienības likvidēšana tomēr nav attaisnojies, tāpēc nolemts šo kļūdu izlabot.
"Viņai (ceļu policijai pēc likvidēšanas) tika uzliktas papildus funkcijas - patrulēšana, konvojēšana, un, zināmā mērā analizējot šo gadu laikā iegūto pieredzi, mēs esam sapratuši, ka ceļu satiksmes drošības īstenošana ir komplekss pasākums un prasa ievērojamas zināšanas. Tāpēc jau pašlaik, strādājot pie Valsts policijas attīstības koncepcijas, mēs redzam, ka ceļu satiksmes drošības monitorings un satiksmes drošības kontrole būtu jāveic vienam dienestam," norādīja ministrs.
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava paskaidroja, ka šobrīd vēl tiek strādāts pie Valsts policijas attīstības koncepcijas, līdz ar to pagaidām nav precīzi zināms, kā izskatīsies jaunā ceļu policijas struktūra.
Jebkurā gadījumā ceļu policijas atjaunošana gan automātiski nenozīmēs, ka ceļu policisti nodarbosies tikai ar satiksmes noteikumu pārkāpumu protokolu formēšanu, šos likumsargus nepieciešamības gadījumā iesaistīs arī citu funkciju pildīšanā, norādīja Pildava.
Viņa atgādināja, ka šobrīd Kārtības policija veic ceļu policijas funkcijas, kā arī konvojēšanas un patrulēšanas uzdevumus.
Kozlovskis arī savā uzrunā norādīja, ka policija darot visu, lai Latvijā bojāgājušo skaits samazinātos. Vēlāk viņš žurnālistiem sacīja, ka jāuzlabo arī prevencijas dienesta darbs Valsts policijā un satiksmes drošībā jāiesaista tehniskie līdzekļi, un jāpilnveido likumdošanas izmaiņas.
"Kopumā es nevērtētu, ka mums ir bēdīga situācija satiksmes drošībā. Mērķis līdz 2020.gadam vēl uz pusi samazināt bojāgājušo skaitu ir nopietns izaicinājums," uzsvēra Kozlovskis.
Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis savā uzrunā konferences dalībniekus informēja, ka šogad trīs mēnešos ir novērota tendence samazināties avārijās bojāgājušo un cietušo skaitam, taču nedaudz ir pieaudzis to avāriju skaits, uz kurām izbraukusi policija.
"Iepriekšminētais liek veikt analīzi. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka atšķiras autovadītāju teorētiskās zināšanas no praktiskām zināšanām, īpaši tas raksturīgs jaunajiem autovadītājiem. Praktisko iemaņu apgūšana ir viena no lietām, kam nepieciešamas turpmāk pievērst uzmanību," uzsvēra Ķuzis.