Statistikas pārvaldē piebilda, ka pēdējo divu gadu laikā plaisa starp sieviešu un vīriešu stundas vidējo atalgojumu ir pieaugusi par 2,7 procentpunktiem.
2019.gadā sievietēm stundas vidējā bruto darba samaksa bija par 21,2% mazāka nekā vīriešiem, 2018.gadā - par 19,6% mazāka, 2017.gadā - par 19,8% mazāka, 2016.gadā - par 19,7% mazāka, 2015.gadā - par 18,4% mazāka, bet 2014.gadā - par 17,3% mazāka.
Statistikas pārvaldē minēja, ka darba samaksas atšķirību starp dzimumiem ietekmē dažādi sociālie un ekonomiskie faktori - vīriešu un sieviešu skaits konkrētajā nozarē, viņu profesija un amata pienākumi, iegūtā izglītība, vecums, darba stāžs, nostrādāto stundu skaits un citi iemesli. Rādītājs tiek aprēķināts, neizslēdzot minēto faktoru ietekmi, kas varētu skaidrot atšķirību iemeslus.
2020.gadā lielākā darba samaksas atšķirība bija finanšu un apdrošināšanas nozarē, kur vīriešiem darba samaksa stundā bija vidēji par 35,1% lielāka nekā sievietēm.
Pērn normālo darba laiku strādājošo sieviešu atalgojums bija par 24,6% mazāks nekā vīriešu, savukārt nepilnu darba laiku strādājošo sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirība bija mazāka - 17,3%.
Privātajā sektorā sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības vidējais rādītājs bija nedaudz lielāks kā sabiedriskajā - attiecīgi 20,9% un 18,4%.
Pagājušajā gadā vismazākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu stundā bija vecuma grupā līdz 25 gadiem (11,8%) un 65 gadus un vecāku senioru vidū (13,1%), bet lielākā tā bija vecuma grupā 35-44 gadi, kur sieviešu atalgojums bija par 23,8% zemāks nekā vīriešu, kā arī 25-34 gadus vecu darbinieku vidū - 21,2%.
Vienlaikus statistika pārvaldē atzīmēja, ka 2019.gadā sieviešu un vīriešu darba samaksas stundā atšķirības rādītājs vidēji Eiropas Savienībā bija 14,1%. Lielākā plaisa starp sieviešu un vīriešu atalgojumu bija Igaunijā, kur sievietes saņēma par 21,7% mazāk nekā vīrieši, un Latvijā - 21,2%.