Valdības dokumentu vietnē "eportfelis" pieejamajā ziņojumā teikts, ka ekonomikas ministra Daniela Pavļuta vizītes laikā Polijā 2012.gada oktobrī tika apspriesta iespēja parakstīt starpvaldību vai starpuzņēmumu saprašanās memorandu starp Poliju un Latviju par turpmāku sadarbību gāzes sektorā, īpaši kontekstā ar Latvijas ievērojamo dabasgāzes krātuvju izbūves potenciālu.
Tuvojoties Polijas prezidenta vizītei Latvijā no šā gada 22.novembra līdz 24.novembrim, tiek plānota virkne sadarbības veicināšanas pasākumu, tostarp abu valstu Ekonomikas ministriju pārstāvju tikšanās, kuras laikā plānots parakstīt starpministriju vienošanos par sadarbību gāzes sektorā un starpinstitūciju darba grupas izveidi.
Polija par Latvijas gāzes krātuvju izbūves potenciālu sāka interesēties 2011.gadā, kad ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu trans-Eiropas enerģētikas infrastruktūras tīklu (TEN-E) instrumenta ietvaros tika pabeigts izpētes projekts "Ģeoloģiskā un ekonomiskā izpēte par dabasgāzes pazemes krātuves iespējamo izveidi Latvijā, Dobeles rajonā".
Šā gada februārī Polijas gāzes uzņēmuma "Gaz-System" pārstāvji viesojās EM un tikšanās laikā ar ministru atkārtoti pauda interesi par iespēju izmantot Dobeles pazemes gāzes krātuves potenciālu, ja tiks nodrošināta atbilstoša gāzes transporta infrastruktūra. Polijas puse iespēju piekļūt Latvijas dabasgāzes krātuvju potenciālam saista ar plānoto Polijas un Lietuvas gāzes vada izbūvi. Šis gāzes vads ir iekļauts Baltijas enerģijas tirgu starpsavienojumu plānā (BEMIP) kā viens no Baltijas gāzes tirgus izolācijas risinājumiem, un arī tuvākajā laikā gaidāmajā Komisijas pasūtītajā pētījumā par piemērotāko vietu reģionālam sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, ko veic konsultantu kompānija "Booz&Co", gāzes vads ir atzīts par būtisku projektu Baltijas reģiona dabasgāzes tirgus attīstībai un integrācijai Eiropas Savienības dabasgāzes tirgū.
Gāzes vada projektam patlaban tiek veikta izpēte, kas tika sākta 2011.gada vasarā, kad izpētes projekts, ko veic Lietuvas un Polijas gāzes pārvades sistēmas operatori "Lietuvos Dujos" un "Gaz-System", saņēma Eiropas Savienības līdzfinansējumu "TEN-E" instrumenta ietvaros. Izpētes projekta rezultāti gaidāmi 2013.gada sākumā.
Nolūkā stiprināt Polijas un Latvijas sadarbību iepriekš minētajos jautājumos, abu valstu Ekonomikas ministrijas ir izstrādājušas saprašanās memoranda projektu, kuru plānots parakstīt Polijas prezidenta vizītes ietvaros plānotās abu ministriju pārstāvju tikšanās laikā. Saprašanās memoranda projekts pauž abu ministriju apņemšanos īstenot abpusēji izdevīgu un ciešu sadarbību gāzes sektorā, kā arī apliecina vēlmi izveidot starpministriju ekspertu darba grupu, kuras uzdevums būs izvērtēt sadarbības iespējas un, pamatojoties uz šo izvērtējumu, sniegt rekomendācijas par iespējām sadarboties nākotnē.
Jau ziņots, ka Polija vēlas nopietni sadarboties ar Latviju enerģētikas jomā, šā gada novembra sākumā intervijā aģentūrai LETA uzsvēra Polijas vēstnieks Latvijā Jeržijs Mareks Novakovskis.
Kā potenciālo sadarbības iespēju viņš minēja piedāvājumu Latvijas uzņēmumiem iegādāties topošā Svinoujsces sašķidrinātā dabasgāzes termināļa daļas. Tālākā laika perspektīvā Polija varētu izmantot Latvijas pieredzi pazemes gāzes krātuvju izmantošanā, bet poļu uzņēmumi būtu gatavi dot padomus slānekļa gāzes un naftas ieguvei Baltijas jūras šelfā.
Viņš pauda cerību, ka drīz savu klātbūtni Latvijā apstiprinās viens no lielākajiem Polijas uzņēmumiem Centrāleiropā "Orlen" un arī Polijas lielākais gāzes ostu operators "Gaz System". Novakovskis atklāja, ka "Orlen" ir ieinteresēti padziļināt sadarbību ar Latviju, cita starpā izmantojot Latvijas ostu tranzīta iespējas. "Es ļoti priecātos, ja Latvijā parādītos uzpildes stacijas ar logo "Orlen", bet patlaban, cik man zināms, tas atkarīgs no kāda nopietna tīkla laba priekšlikuma. Ja būs tāds piedāvājums, "Orlen" to izmantos," bilda diplomāts.