Latvijas adoptētāji vēlas tikai veselus bērnus

@ Meitene Tikpat labi var oponēt, ka ir otrādi - tieši slims bērns ir "rotaļlieta", tāds kā mājdzīvnieka aizstājējs. Ja kaite ir tikai fiziska, tas ir viens gadījums, bet ja garīga, pavisam cits. Vienā no iepriekšējam darbavietām kolēģe bija atvedusi no pansionātu uz vienu dienu savu dēlu, puisim bija pāri 20 gadiem, bet uzvedās kā mazo klasīšu bērns, ja ne jaunāks. Un tas vēl nav trakākais gadījums, šis vismaz bija spējīgs kaut cik saprātīgi runāt par šo un to. Ja jau salīdzinam ar tomātiem, tad pastāstiet lūdzu, kā pareizi ēst veselos, garšīgos bērnus, ar sāli vai bez? Protams, savu bērnu audzinām ne jau tāpēc, ka tas būtu izdevīgi vai ērti, īstenībā tas bija baigais trieciens pa mūsu finansēm, un tas ir ar veselu bērnu, bet ar slimu... Vispār mēs, vecāki, ja tā godīgi, esam laimīgi, kad to sīko mērgli uz laiciņu savāc mani vai sievas vecāki. 8D Bet tas jau nenozīmē, ka mēs par savu bērnu nepriecājamies, vienkārši tad uzrodas mazliet brīva laika un ir atelpa no mūžīgajām kaprīzēm, piedevām pēc tam vēl visiem ir atkalredzēšanās prieks.

Cik neveselus bērnus Tu esi adoptējusi?

@ Meitene Dzīvība nav ne laime, ne nelaime, dzīvība ir tikai plika dzīvība. Protams, es priecājos un esmu laimīgs par savu atvasīti, bet mums arī nav nekādu veselības problēmu, vismaz nopietnu nav. @ Viedoklim Kāda nākotne ir tādam bērnam? Vai pareizāk sakot, bērni ir mūsu nākotne, bet ar garīgi slimu bērnu mums nākotnes nav, dzimta ar viņu aprausies. Man nav ne jausmas, kā es pats rīkotos tādā situācijā.

Latvijā ir viens no pasaulē augstākajiem šķiršanās rādītājiem un tas, ka vīrietis pamet sievieti ar bērnu, nav diemžēl nekas ārkārtējs un tikai uz slimību norakstāms. Liecina par cilvēku kā tādu un ne vairāk. Normāli cilvēki savus bērnus nekad un nekādos apstākļos nepametīs. Ne veselus, ne slimus. Kas gan ir garantija? Adoptētāji arī slimo, mirst, pamet bērnus, šķiras un dažkārt pat vēl nepaspējuši pabeigt adocijas procesu. Ne jau bērni vai to slimības pie tā vainojami.

Bērniņ, nespried par to, ko neesi pati pārdzīvojusi.Manu tuvu radu ģimenē piedzima puisītis ar hidrocefāliju, kam vēlak pievienojās gara atpalicība un daļēja paralīze.Jaunie vecāki darīja visu iespējamo un pat neiespējamo, tomēr bez rezultātiem.Un kad bērnam palika 5 gadi, vīrs pameta sieviņu ar bērnu invalīdu, jo atrada citu sievieti un nodibināja jaunu ģimeni ,tā sacīt ,bez problēmām. Ņemot vērā visu augšminēto, kāda garantija ir jebkuras jaunas ģimenes noturībai, ja tiek adoptēts bērns invalīds. Pieņēmums , ka cilvēka dzīvība ir laime , ir abstrakts līdz momentam , ja dēļ tās nesagrūst citu cilvēku laime.

P.S. Samuldējos, bērniem pienākas tikai SSI (tāda kā minimālos ienākumu snodrošinoša programma), jo SSDI atteicas tikai uz tiem, kuri kādu laiku ir strādājuši un maksājuši nodokļus.

@ just curious Ja nav smuka privātā apdrošināšana, tad būtu jābūt vismaz Social Security Disability Insurance plus vēl Supplemental Security Income, bet ASV tomar nav vecā Eiropa, tas gan.

Nav taisnība. Tukša teoretizēšana. Latvijā adoptētāji ir tiešām izvēlīgi un reizēm rodas jautājums, ko tad viņi iedomājas tajos bērnu namos atrast. Ārzemnieki nebūtu labāki, bet viņiem ceļš līdz adoptētam bērnam ir pietiekoši ērkšķains, lai kļūtu daudz pielaidīgāki. Nekāda altruisma tur nav. Ne velti viņi izvēlas importēt bērnus nevis ņemt savā valstī, kas ekonomiski būtu daudz izdevīgāk. Latvija nodrošina pietiekoši labas rehabilitācijas un veselības aprūpes pakalpojumus, bet ziedot.lv atkarīgos bērnus neņem arī ārzemnieki.

Vajaga faktus ! Citadi ta tuksa muldesana. Cik dzirdets,tad si problema tur nav tik virnkarsi risinama,ne berniem,ne pieaugusajaiem. Naudinu, naudinu un tad gan arstesana,bet naudina no pasa maka.

kādu veselības aprūpi par valsts līdzekļiem tad var nodrošināt ASV? Vai tu domā, ka Obamacare sedz šo nopietno slimību ārstēšanu?

Drīzāk var salīdzināt materiālo ieguvumu te un citās valstīs. Piemēram, ASV var dabūt izdevīgas nodokļu atlaides, kas daļu labi motivē. Un ir dzirdēts, ka pēc pilngadības sasniegšanas šie bērni tiek pamesti pansionātos, jo tad izdevīgums zudis.

Sātanistu rituāliem paredzētie var būt ari slimi. Teātri par mīlestību var notēlot jebkurš, īpaši par naudu! Kur paliek pēc adopcijas mūsu bērni neviens nezin. Viņi var pat netikt reģistrēti tai zeme uz kuru tikai aizvesti. Legāli pazūd!

Aiz dīķa ir kas var.. nevis vienkārši vēlas. Tas, ka cilvēki uz tādu mazuļu adopciju ir kūtri, tas pat ir kaut kā saprotami. Liels darbs cilvēcības vairošanā jau būtu padarīts arī tad, ja no tādiem mazuļiem mazāk atteiktos.. aiz nevēlēšanās, aiz nevarēšanas. Tas jau būtu daudz. Bet tas, ka adoptēt nevēlas.. nu nez..

Viņa varbūt nevēlas, bet re ka aiz dīķa ir kas vēlas.