Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē gan norāda, ka pēdējos gados gan naturalizējušos pilsoņu, gan ārvalstu pilsonības saņēmēju skaits ir stabils. Savukārt politologs Andris Sprūds uzskata, ka Krievijas pilsonību iedzīvotāji izvēlas praktisku, ne politisku motīvu vadīti, vēsta Latvijas Radio.
Bijušais kultūras ministres Sarmītes Ēlertes padomnieks integrācijas jautājumos Andrejs Berdņikovs šonedēļ paziņoja, ka iestājies valodas referenduma rosinātāja Vladimira Lindermana vadītajā partijā. Viņš skaidroja, ka tā rīkojies, lai pievērstu sabiedrības uzmanību iecietības un demokrātijas trūkumam Latvijā. Berdņikovs ceturtdien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā skaidroja arī to, kāpēc atbalsta pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes oficiālā statistika liecina, ka šī gada sākumā Latvijā bija 312 tūkstoši nepilsoņu un gandrīz 40 tūkstoši Krievijas pilsoņu. Kopš 2004.gada no Latvijas nepilsoņa statusa katru gadu atteikušies nedaudz mazāk nekā trīs tūkstoši cilvēku - tas nozīmē, ka persona saņēmusi kādas citas valsts pilsonību. Izņēmums bijis 2010.gads, kad gandrīz seši tūkstoši nepilsoņu izvēlējušies citas valsts, visbiežāk Krievijas, pilsonību., stāsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs.
Savukārt naturalizējušos nepilsoņu skaits nu jau piecus gadus nostabilizējies divu līdz trīs tūkstošu cilvēku robežās gadā.
Arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, politologs Andris Sprūds uzskata, ka divdesmit gados pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tie, kas vēlējušies iegūt Latvijas pilsonību, to jau ir varējuši. Krievijas pilsonības pieņemšana visbiežāk tulkojama nevis kā politisks solis, bet gan ir motivēta praktiski, un uzskatīt to par nopietnu draudu Latvijai neesot pamata, pārliecināts Sprūds. Viņš uzsver, ka tā arī esot atbilde Latvijai - vispirms tai ir jābūt spēcīgai valstij, kas ir pilnībā integrēta Eiropas Savienības un NATO struktūrās.