"Darbinieku trūkums mums aizvien ir lielākā problēma lauku tūrismā, un šī problēma šobrīd daudzās vietās tiek risināta, piesaistot cilvēkus no Baltkrievijas, Krievijas. Tā mums ir sāpe, ka cilvēkus nevar noturēt. Protams, to visu iespaido arī sezonalitāte," teica Ziemele.
Viņa atzina, ka dažkārt vietējie klienti ir neapmierināti ar to, ka Latvijas lauku tūrisma mītnēs tiek nodarbināti ārvalstnieki, kuri nepārzina latviešu valodu. Taču tas drīz vien būs vienīgais iespējamais risinājums, ņemot vērā lielo no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju skaitu, kura dēļ Latvijas laukos trūkst darbinieku.
Ziemele arī atzīmēja, ka Latvijas lauku tūrisma uzņēmējiem īpaši trūkst pavāru. "Laukos milzīga problēma ir ar pavāriem, ar šefpavāriem. Labām kafejnīcām ir problēmas noturēt labus apkalpotājus, un tad, protams, mēs dabūjam sūdzības no tūristiem, kas brauc uz piejūras pilsētām ieturēt pusdienas vai vakariņas un ilgi gaida ēdienu. Kapacitāte ir ārkārtīgi vāja - sestdienas, svētdienas tūrisma pieplūdumu nevar pārgremot," teica Ziemele, piebilstot, ka ne vienmēr uzņēmējs spēj optimizēt izdevumus, vienkāršot ēdienkarti vai padarīt ātrāku apkalpošanu.
Viņa arī pastāstīja, ka iepriekšminēto problēmu dēļ lauku tūrisma mītnēs dažkārt cieš arī kvalitāte. "Ir, kam pieklibo ar cilvēku daudzumu, kas pārlādē vietu ar daudz dažādām [nakšņotāju] kompānijām, kuras viena otrai traucē un ir par skaļu. Tad vairs nav pieejams sapnis par laukiem. Ir, protams, arī tādi uzņēmēji, kas vasarā netiek galā ar uzņemto viesu apjomu, nevar paspēt kārtīgi iztīrīt telpas," teica "Lauku ceļotāja" prezidente.
Lauku ceļotājs ir vecākā un spēcīgākā lauku tūrisma organizācija Latvijā, dibināta 1993.gadā. Biedrības mērķis ir lauku tūrisma attīstība Latvijā kopējā lauku ekonomikas kontekstā, sadarbojoties ar lauksaimniecības, pašvaldību, dabas aizsardzības un citām nozarēm. Lauku ceļotāja biedri ir lauku tūrisma, lauksaimniecības, amatniecības uzņēmēji, pašvaldības, valsts iestāžu un organizāciju struktūrvienības visos Latvijas novados.