Visvairāk pārkrautas beramkravas - 2,107 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 2,4%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo mēnesi.
Tostarp ogles pārkrautas 621 400 tonnu apmērā, kas ir par 12,4% mazāk nekā gadu iepriekš, labība un labības produkti pārkrauti 534 100 tonnu apmērā, kas ir par 21,7% vairāk, koksnes šķelda pārkrauta 195 200 tonnu apmērā, kas ir samazinājums par 7,3%, bet ķīmiskās beramkravas - 26 500 tonnu apmērā, kas ir par 79,3% mazāk.
Ģenerālkravas Latvijas ostās 2023.gada janvārī pārkrautas 1,032 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,9% vairāk nekā gadu iepriekš.
Tostarp kravas konteineros pārkrautas 362 300 tonnu apmērā, kas ir par 5,8% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 355 400 tonnu apmērā, kas ir par 15,1% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 294 300 tonnu apmērā, kas ir par 13,1% vairāk.
Savukārt lejamkravas Latvijas ostās šogad janvārī pārkrautas 993 000 tonnu apmērā, kas ir par 34,3% vairāk nekā gadu iepriekš.
Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veidoja naftas produkti - 968 700 tonnu, kas ir pieaugums par 47%, salīdzinot ar 2022.gada janvārī.
Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā janvārī joprojām bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 1,783 miljonus tonnu, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2022.gada janvārī.
Seko Ventspils osta, kurā kravu apgrozījums veidoja 1,577 miljonus tonnu, kas ir par 39,9% vairāk, bet trešajā vietā bija Liepājas osta ar 580 900 tonnu, kas ir par 4,7% vairāk nekā gadu iepriekš.
No mazajām Latvijas ostām lielākais kravu apgrozījums janvārī bija Skultes ostā - 98 800 tonnu, kas ir par 2,9% mazāk nekā gadu iepriekš, seko Salacgrīvas osta ar 44 100 tonnu, kas ir par 39,1% vairāk nekā 2022.gada janvārī, un Mērsraga osta ar 40 800 tonnām, kas ir par 5,4% vairāk.
Kopumā mazajās Latvijas ostās šogad janvārī pārkrāva 191 000 tonnu kravu, kas ir par 3,7% vairāk nekā pērn janvārī.
Satiksmes ministrijas pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka, pastiprinoties Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, nozare turpina strādāt, lai pielāgotos mainīgajai ģeopolitiskajai situācijai un rastu iespējas jaunu kravu piesaistei. Viens no virzieniem ir kravu saņemšana un nosūtīšana uz Āzijas valstīm - Kazahstānu, Uzbekistānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu un Azerbaidžānu.
Kopējais kravu apgrozījuma palielinājums Latvijas ostās bijis pateicoties naftas produktu un labības kravu kāpumam.
Salīdzinot ar pērnā gada janvārī, pieaugums ir Ventspils un Liepājas ostās, bet neliels samazinājums ir Rīgas ostā.
Ministrijā skaidro, ka Rīgas ostas rezultātus ietekmēja ogļu kravu kritums par 22,8%, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri.
Savukārt Ventspils ostā kravu apjoma palielinājumu ietekmēja naftas produktu kāpums par 74% un pieaugums rūdas kravu segmentā 4,7 reizes. Liepājas ostā kravu apmēra pieaugumu veicināja ro-ro kravu apgrozījuma kāpums par 34,2% un kokmateriālu kravu pieaugums vairāk nekā divas reizes.
Jau vēstīts, ka 2022.gadā Latvijas ostās pārkrāva kopumā 48,078 miljonus tonnu kravu, kas ir par 15,2% vairāk nekā 2021.gadā, tostarp janvārī - 3,745 miljonus tonnu.