Latvijas ostās 2018.gadā visvairāk pārkrautas beramkravas - 37,25 miljoni tonnu, kas ir par 11,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Tostarp pārkrauto ogļu daudzums ir 20,87 miljoni tonnu, kas ir par 18,6% vairāk, ķīmisko beramkravu - 2,56 miljoni tonnu, kas ir par 6,3% mazāk, bet koksnes šķelda pārkrauta 1,59 miljona tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,5%.
Lejamkravas Latvijas ostās pērn pārkrautas 15,06 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 10,9% mazāk nekā gadu iepriekš. Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veido naftas produkti - 14,16 miljoni tonnu, kas ir kritums par 12,1%.
Savukārt ģenerālkravas Latvijas ostās 2018.gadā pārkrautas 13,86 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 19,5% vairāk nekā 2017.gadā. Tostarp kravas konteineros pārkrautas 4,98 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 6,8% vairāk, kokmateriāli - 4,8 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 48,2% vairāk, bet "roll on/roll off" kravas - 3,49 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 9,5%.
Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā pērn joprojām bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 36,43 miljonus tonnu, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2017.gadā. Seko Ventspils osta, kurā kravu apgrozījums veidoja 20,32 miljonus tonnu, kas ir par 1,4% vairāk, bet trešajā vietā ir Liepājas osta ar 7,54 miljoniem tonnu, kas ir par 11,3% vairāk nekā gadu iepriekš.
No mazajām Latvijas ostām lielākais kravu apgrozījums pērn bija Skultes ostā - 998 500 tonnas, kas ir par 21,8% vairāk nekā gadu iepriekš, seko Mērsraga osta ar 456 800 tonnu, kas ir par 4,7% vairāk, un Salacgrīvas osta ar 351 000 tonnu, kas ir par 31,5% vairāk.
Kopumā mazajās Latvijas ostās pērn pārkrāva 1,88 miljonus tonnu kravu, kas ir par 19% vairāk nekā gadu iepriekš.
Latvijas ostās 2017.gadā kopumā pārkrāva 61,877 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2% mazāk nekā 2016.gadā.
Valdemārs