Pagājis gandrīz mēnesis, kopš Latvijas Radio vadībā Jāni Siksni nomainīja jaunā valde. To vada Aldis Pauliņš, valdē ir arī Sigita Kirilka un Uldis Lavrinovičs. Latvijas Radio darbinieki vadības maiņu tā īpaši vēl neesot izjutuši, un jaunā valde bijusi diezgan nemanāma. Taču no Pauliņa un viņa kolēģu otrdien stāstītā presei ir iespaids, ka Radio tomēr sagaida pārmaiņas. Tās tikšot pamatotas ar iepriekš veiktu pētījumu rezultātiem, vērtējot klausītāju vajadzības un mediju lietošanas ieradumus.
Tas ir viens no ieteikumiem, kas ierakstīts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) doto uzdevumu sarakstā. Padome arī ierosina izstrādāt priekšlikumus Radio struktūras izmaiņām, padomāt par darbinieku kompetenču pilnveidošanu un motivācijas sistēmas ieviešanu, kas nozīmē, ka pārmaiņas var būt arī atlīdzības sistēmā. NEPLP līdz gada vidum vēlas sagaidīt Radio vidēja termiņa darbības stratēģiju trim gadiem.
Latvijas Radio ir sabiedriskais medijs, kuram jāstrādā saskaņā ar sabiedrisko pasūtījumu. Tas ir arī viens no populārākajiem medijiem, kas sasniedz klausītājus tālos laukos, kur nav interneta, nepienāk avīzes un, iespējams, dažviet nav pieejama arī televīzija.
Pirms vairāk nekā mēneša neizpratnē par veidu, kādā notika Latvijas Radio vadības maiņa, aiz strīpas atstājot Siksni, bet amatos ieceļot lielai daļai Radio žurnālistu nepazīstamus cilvēkus, tika izplatīta atklāta 164 darbinieku parakstīta vēstule. Viņi aicināja rīkot jaunu konkursu, uzskatot, ka notikušais nav bijis pietiekami atklāts.
Tomēr NEPLP savu lēmumu nemainīja, un janvāra vidū darbu sāka jaunā valde. Tās pārstāvji atzīst, ka pašiem vēl savsarpēji jāpieslīpējas, tāpēc visi iekārtojušies vienā kabinetā – tiesa, tas ir liels. Radās iespaids, ka ar kolektīvu ir iepazinusies tikai Kirilka, kura nevienu mirkli neesot jutusi negatīvu attieksmi pret sevi. Lavrinoviča pienākums ir rūpēties par tehnisko nodrošinājumu, un arī viņam esot izveidojusies sapratne ar šī dienesta darbiniekiem. Par galveno uzdevumu viņš uzskata ilgtermiņa plānošanu.
Bijušais valdes priekšsēdis Siksnis profesionāli bija uzaudzis Radio un kā savējais iemantojis autoritāti, ar ko var skaidrot darbinieku pretestību vadības maiņai. NEPLP solīja, ka Siksnim būs iespēja arī turpmāk šeit strādāt kādā citā amatā. Šonedēļ sazinoties ar Siksni, Diena gan uzzināja, ka neviens viņam vēl nav piezvanījis un nekas nav arī piedāvāts. NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants Dienai atzina, ka savu viedokli nav mainījis – viņaprāt, Siksnis varētu būt labs Ziņu dienesta vadītājs un piedalīties satura veidošanā.
Kad NEPLP nolēma mainīt Radio vadību, to pamatoja ar vismaz diviem iemesliem. Viens no tiem bija saistīts ar plāniem veidot vienotu Latvijas Sabiedrisko mediju, pret ko Siksnis izturējās rezervēti. Taču Pauliņš to bija minējis kā vienu no galvenajiem uzdevumiem. Tāpat NEPLP vadība uzsvēra, ka cer sagaidīt drīzas pārmaiņas šajā medijā un izraudzītā komanda, pēc padomes domām, tās varētu veikt vislabāk. Tagad Pauliņš atzīst, ka Latvijas Sabiedriskā medija izveide, kas nozīmētu Radio un LTV apvienošanu, pašlaik nav darba kārtībā. Tiesa, šai idejai šobrīd nav arī politiskā atbalsta un politiķi nav gatavi paredzēt šim mērķim finansējumu.
Visu žurnālistes Ināras Egles rakstu Latvijas Radio jaunās vadības noslēpumainās pārmaiņas lasiet trešdienas, 11. februāra, laikrakstā Diena!