Valsts kontroliere Inguna Sudraba LNT pirmdien atzina, ka bankas darbības apturēšana nav tikai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbības vērtējums, jo ne tikai no FKTK ir atkarīgs tas, cik stabila ir banku sistēma Latvijā, un piebilda, ka jāvērtē arī citu iestāžu atbildība.
"Es domāju, ka arī drošības iestādēm un citām institūcijām ir jāsaka tas vārds, ka nav strādājuši tā, lai varētu būt droši, ka bankas tiešām droši strādā Latvijā," teica Sudraba un uzsvēra, ka jāvērtē izpratne par valsts drošību, neatkarību.
Savukārt 29.novembrī Latvijas Radio Valsts prezidents Andris Bērziņš, runājot par bankas krīzi, sacīja, ka pašlaik pastāv jautājums, kas tika darīts, lai pie bankas problēmām nenonāktu.
"Jautājums ir, protams, tas, kas tika darīts pirms tam, lai mēs pie tādas situācijas nenokļūtu. Tas ir tas pamatjautājums, kas tuvākajā laikā būs jāvērtē, gan šī pašas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FTKT) darbība, kas to vērtēs," norādīja prezidents.
"Protams, man šķiet, ka Latvijā tā situācija nobriedusi tā, ka mums ir ļoti daudz dažādu uzraudzības un, teiksim, izlūkošanas un visādu tāda tipa iestāžu, un visu to, tostarp FKTK, darbība, mīļi sakot, nav koordinēta. Par to nav nekādu šaubu, ka šī informācijas apmaiņa nenotiek, drīzāk viņi konkurē, kurš ir stiprāks," klāstīja prezidents.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, aģentūra BNS vaicāja SAB un DP, vai kritika pār viņiem gulstas pamatoti un vai specdienesti ir vērtējuši banku stabilitāti Latvijā un augstākajām valsts amatpersonām ir snieguši aktuālāko informāciju, piemēram, par banku īpašniekiem.
Abu specdienestu atbildes bija rezervētas un kokainas.
Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa teica, ka DP savas kompetences ietvaros valsts drošības jomā veic pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus, tostarp lai nodrošinātu valsts ekonomisko interešu aizsardzību atbilstoši noteiktajām prioritātēm.
Minēto pasākumu dēļ iegūto informāciju DP nosūtot pēc piekritības kompetentajām valsts institūcijām un informējot atbildīgās amatpersonas.
DP norādīja, ka Latvijas Krājbankas gadījumā ir konstatēts smags noziedzīgs nodarījums. Šādus noziegumus, veicot operatīvos pasākumus, novērst ir problemātiski, jo tie izdarīti slēpti, šaurā personu lokā, slēpjot nozieguma pēdas.
"Uzskatām, ka detalizētu analīzi par notikušo varēs sniegt tikai sāktā kriminālprocesa ietvaros, veicot izmeklēšanas darbības, noskaidrojot visus cēloņus un apstākļus, kas veicināja noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kā ir izdevies noslēpt to no uzraudzības iestāžu kontroles," atzina Apse-Krūmiņa.
Arī SAB preses sekretāres Baibas Rātas-Saliņas komentārs bija izvairīgs.
Viņa atgādināja, ka SAB pamatfunkcijas ir izlūkošana, pretizlūkošana un klasificētās informācijas aizsardzība un konkrētus SAB darbības uzdevumus un mērķus nosaka Ministru kabinets.
Banku darbības uzraudzība paralēli FKTK nav SAB pamatuzdevums. Tomēr starptautiskās sadarbības ietvaros SAB pieprasa un saņem partnerdienestu rīcībā esošu informāciju, kas skar Latvijas valsts drošību un ekonomisko stabilitāti.
SAB iegūtā un partnerdienestu sniegtā informācija tiek sniegta valsts augstākajām amatpersonām, tiesībsargājošajām un citām valsts institūcijām, ieskaitot FKTK, norādīja Rāta-Saliņa.
Jau ziņots, ka Valsts policijā ir sākts kriminālprocess saistībā ar aizdomām par Latvijas Krājbankas īpašumu 100 miljonu latu apmērā nelikumīgu ieķīlāšanu par labu trešajām personām. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome Latvijas Krājbankas darbību apturējusi un iesniegusi tiesā bankas maksātnespējas pieteikumu.
Kriminālprocesā aizdomās turamie ir bijušais Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis, bijušie bankas valdes locekļi Mārtiņš Zalāns, Dzintars Pelcbergs un Svetlana Ovčiņņikova. Tāpat aizdomās turētais ir bijušais bankas padomes loceklis Vladimirs Antonovs.
Visi pieci tiek turēti aizdomās pēc Krimināllikuma panta par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu. Zalāns, Priedītis un Pelcbergs vēl tiek turēti aizdomās par piesavināšanās atbalstīšanu, bet Antonovs – par piesavināšanos.
Lietuvas bankai Snoras pieder nedaudz vairāk kā 60% Latvijas Krājbankas akciju. Pēc aktīvu apmēra Latvijas Krājbanka septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.
16.novembrī Lietuvas valdība nacionalizēja 100% bankas Snoras akciju, kuru kontrolpakete piederēja Antonovam, bet 25% ‒ Raimondam Baranauskam, kurš bija Snoras valdes priekšsēdētājs. Arī Lietuvas ģenerālprokuratūra pēc informācijas saņemšanas no Lietuvas centrālās bankas par situāciju bankā Snoras 14.novembrī ierosinājusi krimināllietu.
Lietuvas ģenerālprokurors parakstīja Eiropas Savienības orderi Antonova un Baranauska aizturēšanai. Abi tika aizturēti Lielbritānijā, taču atbrīvoti pret drošības naudu.
Latvijai nav jāprasa Antonova izdošana, iepriekš atzina Latvijas Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis. Valsts policijas priekšnieks arī paskaidroja, ka Latvijas izmeklēšanas iestādes vienojušās ar Lietuvas kolēģiem par sadarbību un nākotnē šī lieta noteikti tiks iztiesāta vienā vai otrā valstī.