Tiek norādīts, ka smēķēšanas izplatība Latvijā ir trešā augstākā ES un īpaši augsta tā ir vīriešu vidū. Statistiski ES vairāk kā Latvijā smēķē Bulgārijā un Grieķijā, tad seko Latvija, Vācija un Horvātija. Vismazāk ES smēķē Zviedrijā, Islandē, Somijā, Norvēģijā un Luksemburgā.
Dati par 2020. gadu liecina, ka Latvijā vīriešu saslimstības līmenis ar vēzi bija augstākais ES, un dzimumu atšķirības bija otrā lielākā. Vīriešu saslimstības rādītājs bija par 24 % augstāks nekā vidēji ES, bet sieviešu vidū – nedaudz augstāks nekā vidēji ES.
Dzimumu atšķirības plaušu vēža gadījumā bija ļoti lielas: saslimstības līmenis vīriešiem bija vairāk nekā piecas reizes lielāks nekā sievietēm, kas atbilst lielai dzimumu atšķirībai smēķēšanas rādītājos. Kuņģa (kuņģa), nieru un kolorektālā vēža sastopamības biežums vīriešu vidū bija arī daudz augstāks nekā sieviešu.
Salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijā ir augsts saslimstības līmenis ar daudziem vēža veidiem. Paredzams, ka 2020. gadā kuņģa (kuņģa) vēzis veidos 6 % no jaunajiem vēža gadījumiem vīriešiem un 4 % sievietēm, kas ir ievērojami vairāk nekā ES vidēji (vairāk nekā 90 % augstāks vīriešiem un vairāk nekā 60 % lielāks sievietēm). Paredzamā saslimstība ar kolorektālo vēzi gan vīriešiem, gan sievietēm un plaušu vēzi vīriešiem bija augstāka nekā vidēji ES. Salīdzinoši augsta saslimstība ar retāk sastopamiem vēža veidiem.
Saslimstība ar dzemdes kakla vēzi gandrīz divas reizes pārsniedza ES vidējo rādītāju un rādītāju olnīcu vēža gadījumā bija augstākais rādītājs ES. Tomēr saslimstība ar ādas vēzi bija aptuveni puse no ES vidējā līmeņa, lai gan pieaug. 2013. gadā Latvijā aplēstais jaunu reto vēža gadījumu skaits bija 2523.
Latvijā ir arī ir viens no augstākajiem vēža mirstības rādītājiem Eiropas Savienībā, īpaši attiecībā uz dzemdes kakla, dzemdes un kuņģa vēzi.
Paredzamie saslimstības ar vēzi rādītāji Latvijā ir augsti. Saskaņā ar Kopīgā pētniecības centra Eiropas Vēža informācijas sistēmu (ECIS), pamatojoties uz saslimstības tendencēm pirmspandēmijas gados, tika prognozēts, ka 2020. gadā vēzis tiks diagnosticēts gandrīz 12 400 cilvēkiem.
Vecuma standartizētais rādītājs bija 606 jauni gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju 2020. gadā – gandrīz par 7 % vairāk nekā vidēji ES (569 uz 100 000 iedzīvotāju). Paredzams, ka vislielākais jauno gadījumu skaits bija prostatas (219 uz 100 000 iedzīvotāju), krūts (109 uz 100 000 iedzīvotāju), kolorektālā (87 uz 100 000 iedzīvotāju) un plaušu (60 uz 100 000 iedzīvotājiem) vēzis.