Kongresā viens no atbildīgākajiem darbiem ir veiksmīgi izvēlēties partijas valdes priekšsēdētāju no trim pieteiktajām kandidatūrām – ilggadējo LZS biedru lauksaimnieku un biškopi Armandu Krauzi, savulaik no Zatlera reformu partijas pārnākušo LZS biedru jauno, enerģisko oratoru Viktoru Valaini vai nesen partijas rindās iestājušos bijušo Vienotības premjeres Laimdotas Straujumas biroja vadītāju Ringoldu Arnīti, Dienu informēja partijas biedri.
Astoņpadsmit gadus partiju vadīja Augusts Brigmanis. Pirms diviem gadiem viņu amatā nomainīja zemkopis un biškopis Krauze. Toreiz uz priekšsēdētāja krēslu kandidēja Brigmanis, Krauze un Arnītis.
Zaļš ar nacionālo piesitienu
Līdzšinējais partijas priekšsēdētājs Krauze partijas biedriem un plašākai sabiedrībai pazīstams kā Saeimas deputāts. Divu viņa vadīšanas gadu laikā partija spējusi noturēt un nedaudz kāpināt Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) reitingus, neraugoties uz to, ka tai jāstrādā opozīcijā. Tomēr vairākiem LZS biedriem, lauksaimniecības produktu lielražotājiem Krauze šķiet ne pārāk pieņemams. Viņu ieskatā Krauze pieturas pie pārlieku zaļiem uzskatiem. Piemēram, brīžos, kad LZS jāsaskaņo kopīga pozīcija ar Zaļo partiju vai tās atsevišķiem pārstāvjiem par kopējo politiku vides piesārņojuma novēršanas normatīvu bardzības pastiprināšanā, Krauze nostājas nevis lielražotāju, bet gan zaļo pusē. Politiķis savas un sabiedroto partijas biedru lokā pazīstams kā Eiropas Savienības pesticīdu lietošanas samazināšanas stratēģijas piekritējs. Šī stratēģija nosaka, ka līdz 2030.gadam uz pusi jāsamazina pesticīdu lietošana un 10 gadu laikā no 15% līdz 25% jāpalielina lauksaimniecībā apstrādājamās ekoloģiskās platības, kā arī jāsamazina antibiotiku izmantošana zivju audzēšanā un putnkopībā. Citi partijas biedri pārmet Krauzem pārlieko nacionālismu, jo tieši viņš Saeimā virzīja priekšlikumus par likuma normu, ka lauksaimniecības zemes pircējam ir jāprot latviešu valoda. Krauzi pazīst arī kā cīnītāju par Sēlijas novada neatkarību un Sēlijas apvienošanas pretinieku ar Daugavpils novadu.
Ar pieredzi daudzās partijās
Valaini partijā un sabiedrībā pazīst kā Saeimas deputātu, enerģisku, apņēmīgu oratoru, kurš no Saeimā pārstāvētajiem Zaļo un zemnieku savienības deputātiem visbiežāk teicis publiskās runas un izrādījis īpašu aktivitāti dažādu likumprojektu iesniegšanā. Valaini pazīst arī kā daudzās partijās pabijušu politiķi, kurš LZS pievienojies tikai 2018. gadā. Savu politiķa karjeru viņš 2011. gadā uzsāka pievienojoties Zatlera Reformu partijai, kandidējot 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās. Neilgi pēc ievēlēšanas kopā ar pieciem citiem zatleristiem, protestējot pret nedemokrātisko lēmumu pieņemšanu, partiju pameta. 12. Saeimas vēlēšanās viņš kandidēja jau no Vienotības saraksta, bet netika ievēlēts, taču ieguva "mīksto" mandātu, kad uz valdību strādāt devās Jānis Reirs. Vienlaikus piebiedrojās arī Jēkabpils partijai. 2016. gadā Valaini ievēlēja par Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektoru. 2018. gada sākumā viņš izstājās no Vienotības un Jēkabpils partijas, un iestājās LZS no kuras tika ievēlēts 13. Saeimā. Viņš plašāk kļuva pazīstams ar savu veiksmīgo individuālo priekšvēlēšanu kampaņu, atstājot ārpus Saeimas tā laika LZS vadītāju Augustu Brigmani.
Politiķis karjerā pārcietis arī neveiksmes. 2019. gadā viņš kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās no ZZS, taču bez panākumiem. Panākumi izpalika arī 2020. gada ārpuskārtas Rīgas domes vēlēšanās. Tā kā Rīgas domes vēlēšanām LZS bija atvēlējusi īpaši daudz līdzekļu, neveiksmi daudzi partijas biedri uztvēra ar sarūgtinājumu, vainojot notikušajā Valaiņa nevēlēšanos prasmīgāk organizēt komandas darbu.
Bažas par neirtralitāti
Arnītis lauksaimniekiem pazīstams kā lauksaimniecības jomā strādājošs ierēdnis saistībā ar starptautiskajām institūcijām. Viņš 2006.gadā tika ievēlēts par Eiropas un Vidusjūras Augu Aizsardzības organizācijas padomes priekšsēdētāju, bet 2011. gadā par Eiropas un Vidusjūras Augu Aizsardzības organizācijas ģenerāldirektoru. 2014. gadā iecelts par Vienotības premjeres Straujumas biroja vadītāju. 2016. gadā pēc nonākšanas Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra krēslā pievienojies LZS.
Partijas biedri pozitīvi vērtē Arnīša lielo pieredzi darbā starptautiskajās institūcijās, taču pauž bažas, vai kā partijas vadītājs spēs būt neitrāls jautājumos, kuri skar lauksaimnieku ikdienu, proti, pesticīdu un minerālmēslu izmantošanas politikā. Arnīša sievai Ingai Gailei pieder pesticīdu un minerālmēslu tirdzniecības uzņēmums. Daudziem partijas biedriem raisa bažas Arnīša spēja būt lojālam pret partiju un tās ideāliem. Bažas pastiprināja Arnīša izvēle pašvaldību vēlēšanās Valmierā startēt nevis no LZS, bet gan no Zaļās partijas saraksta. Lai arī partijas statūti to pieļauj, daudzos partijas biedros Arnīša centieni par katru cenu startēt vienalga kādas partijas kandidātu sarakstā, lai tikai ar pirmo numuru, raisīja sarūgtinājumu. Daudzi ir neizpratnē, kā viņš esot Zaļās partijas pirmais numurs spēs aizstāvēt zaļās idejas, ja viņa ģimene saistīta ar pesticīdu un minerālmēslu tirdzniecības biznesu.
Sagaidāms, ka 1450 LZS biedriem, kas pārstāvēti 64 nodaļās gan Latvijā, gan ārvalstīs nāksies diskutēt arī par kopējo kadru virzīšanas politiku partijā. Ne reti partija ļāvusi nonākt amatos ne saviem partijas biedriem. Viens no pazīstamākajiem "viesstrādniekiem" ir Jānis Dūklavs. Viņš, nebūdams partijas biedrs, tika nominēts zemkopības ministra amatam pēc Mārtiņa Rozes. Partijā nestājās vēl četrus gadus, taču ministra amatu saglabāja. Līdzīgi notika ar Andu Čakšu, kura startēja veselības ministra amatā no Zaļās partijas. Pēc nokļūšanas ministra amatā, viņa nestājās partijā vairāk nekā gadu un kolīdz partija nokļuva opozīcijā, tā partiju nekavējoties pameta. Arī Arnītis pieskaitāms pie "viesstrādniekiem", kurš iestājās LZS pēc Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra amata iegūšanas.