Viņa atzina, ka Covid-19 izplatība nav beigusies un jau vasarā ģimenes ārsti izjūt hronisko pacientu skaita pieaugumu, īpaši to, kuriem vīrusa dēļ ir hronisko slimību saasinājums, depresija, noguruma sindroms.
Lielākā daļa jeb 70% līdz 80% pacientu ārstējas pie ģimenes ārsta ambulatori, līdz ar to dienā tiek apzināti un diagnosticēti aptuveni 1000 pacientu. Turklāt praksēs vēršas gan pacienti ar vieglākiem Covid-19 vīrusa simptomiem, gan smagākiem, bet kopumā ģimenes ārstu slodze nevienā brīdī nav mazinājusies, sacīja Kozlovska.
"Covid-19 rīcības plāns ir, un tas nozīmē, ka, iespējams, [Veselības] ministrija, ieskaitot Ministru kabinetu, ātri un operatīvi rīkosies. Taču nezinu, vai ministrija tik ļoti labi apzinās, ka pēkšņi vienā mirklī septembrī, septembra beigās atkal varētu būt liels pacientu skaits. Nav tādas pēctecības šajā Covid-19 pacientu aprūpē," uzskata Kozlovska.
LETA jau rakstīja, ka Ministru kabinets atbalstīja VM izstrādāto plānu par veselības aprūpes nozares gatavību iespējamai Covid-19 izplatības mazināšanai rudenī.
Kā skaidroja ministrijā, pamatojoties uz Eiropas Slimību un profilakses centra prognozēm un iepriekšējo pieredzi, paredzēti trīs reālākie iespējamie Covid-19 infekcijas izplatības scenāriji, sākot no sezonālas inficēšanās, kas raksturīgs omikrona paveidam - līdz pat nekontrolējamai slimības izplatībai ar būtisku apdraudējumu sabiedrībai un veselības nozarei, kas raksturīgs delta paveidam.
Katram scenārijam plānoti atbilstošie pasākumi - veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana, testēšana, vakcinācija, kontaktpersonu apzināšana, mājas karantīnas nepieciešamība un drošības pasākumu ieviešana. Piemēram, vieglākā scenārija gadījumā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība nebūs būtiski traucēta, saslimušo pacientu ārstēšanā un uzraudzībā pamatā norisināsies pie ģimenes ārstiem. Skrīninga testēšanu veiks riska grupām un augsta slimības izplatības riska vietās un citviet.
Atbilstoši epidemioloģiskajiem scenārijiem izveidoti arī vairāki scenāriji vakcinācijas īstenošanai, sākot no vajadzības vakcinēt tikai riska grupas un beidzot ar plašas sabiedrības vakcināciju, ja notiks saskarsme ar jauniem vīrusa paveidiem, pret kuriem līdz šim iegūtā imunitāte nedarbosies. Piemēram, vieglākajā scenārijā vakcināciju plānots īstenot ģimenes ārstu praksēs un ārstniecības iestāžu vakcinācijas kabinetos, sasniedzot līdz par 65 000 vakcinācijas faktu nedēļā. Savukārt intensīvas slimības izplatības gadījumā vakcināciju plānots izvērst līdz pat 100 000 vakcinācijas faktu nedēļā, iesaistot visas ārstniecības iestādes un atverot vakcinācijas centrus.