Nekustamo īpašumu iznomātājs Barons kvartāls savulaik ar ziedojumiem uzturēja nu jau bijušo basketbola klubu Barons. Taču šis basketbola klubs atšķirībā no vairuma sporta organizāciju bija reģistrējies kā SIA nevis biedrība vai nodibinājums. Tādēļ tam nebija sabiedriskā labuma statusa un, lai saņemtu nodokļu atlaides no valsts, ziedotājs izmantoja "apkārtceļu".
Uzņēmums naudas līdzekļus vispirms ziedoja biedrībai Latvijas Basketbola savienība, kurai ir sabiedriskā labuma statuss. Tas ļāva Barons kvartāls saņemt nodokļu atlaides no valsts. Savukārt Basketbola savienība šos līdzekļus pārskaitīja SIA Barons.lv, par šo starpniecību paturot sev 5% no katra pārskaitījuma.
Laika posmā no 2013. līdz 2015. gadam uzņēmums caur šo “ķēdīti” pārskaitījis vairāk kā 93 000 eiro, iegūstot uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidēs aptuveni 80 000 eiro. Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2016. gadā šo ķēdi atklāja un lika Barons kvartāls atmaksāt valstij nodokli 79 208 eiro un nokavējuma naudu 27 482 eiro apmērā. Uzņēmums VID lēmumu pārstrīdējis tiesā, kur joprojām turpinās tiesvedība.
Latvijas Basketbola savienības padomes priekšsēdētājs ir Mārtiņš Bondars, kurš vienlaikus ir arī Saeimas Budžeta, finanšu un nodokļu komisijas priekšsēdētājs. Tātad – amatpersona, kurai vajadzētu rūpēties par šādu nodokļu apiešanas shēmu izskaušanu. Taču Bondars Basketbola savienības rīcībā neko nosodāmu nesaskata.
“Tas ir mērķa ziedojums kādam konkrētam sporta klubam, kurš spēlē basketbolu, nodarbojas ar basketbolu. Tas nav tā, ka uzņēmējs ziedo Basketbola savienībai un tā nodod tālāk kādam sporta deju ansamblim vai kaut kā tā,” raidījumam skaidroja Bondars. Intervijas gaitā viņš atzina, ka par konkrēto starpniecības līgumu neesot informēts.
Savukārt VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance skaidro, ka ziedotāji drīkst slēgt līgumus ar ziedojumu saņēmējiem, kuros norādīts mērķi, kam izmantojams ziedojums. Taču vienlaikus nedrīkst noteikt saņēmējam veikt kādu pretpienākumu, kas uzskatāmas par atlīdzību. Ja saņēmējam uzdots pārskaitīt ziedojumu kādam konkrētam uzņēmumam, turklāt daļu naudas paturot sev, tad tas ir starpniecības pakalpojums nevis labdarība. “Likumdevējs ir konkrēti noteicis, kas ir mērķziedojums un kā ar viņu var rīkoties. Likumdevējs arī noteicis, kas ir pretpienākums. Ja ir pretpienākums kaut ko atdot atpakaļ, tad attiecīgi mērķa ziedojums jau nebūs,” uzsvēra Borance.
Ar 2018. gada sākumu atvieglojumu saņemšana par ziedojumiem būtiski mainīta. Viens no šo grozījumu mērķiem bija tieši šādu starpnieka pakalpojumu izbeigšana. Gandrīz vienlaikus ar šīm izmaiņām basketbola klubs Barons no Latvijas sporta dzīves pazuda.
Teorētiski par šādu rīcību VID var biedrībai, kura nodarbojusies ar starpnieka pakalpojumu sniegšanu, pat atņemt sabiedriskā labuma statusu. Basketbola savienības gadījumā gan esot pieticis ar pārrunām un vienošanos tā vairs nedarīt. Kā informēja LBS juriste Liene Blūma, organizācija kopš 2015 gada šādus trīspusējus ziedojuma līgumus vairs neslēdz. “VID mums norādīja, ka šāda prakse īsti nesaskan ar sabiedriskā labuma statusu un organizācijas mērķiem. Nevarētu teikt, ka mēs no savas puses tam piekrītam, bet ņemot vērā šo VID norādi mēs šādus līgumus vairs neslēdzam,” teica juriste.
Visi iesaistītie apgalvo, ka naudas līdzekļi patiešām izmantoti basketbola vajadzībām.
Sportistu aprindās ne reti minēts, ka viens no iemesliem, kādēļ Barons kvartāls atbalstīja šo sporta klubu, ir fakts, ka šajā basketbola komandā spēlēja uzņēmuma īpašnieka Ivo Zonnes dēls Dāvis. Ivo Zonne telefonsarunā informēja, ka VID lēmumam par nodokļu atmaksu nepiekrīt un turpinās par to tiesāties, bet attiecās sniegt sīkākus komentārus, kamēr lietā turpinās tiesvedība.
Horunžijs Negoduiko
Par Latviju