LDDK norāda, ka nav pieņemams, ka valsts MUN režīmu ieviesa ar vieniem nosacījumiem, kuros nebija atrunas par tā darbību tikai krīzes periodā, bet pēc kāda laika tiek izvirzīti arvien citi nosacījumi, kas nevairo ticību sistēmai, tās ilglaicībai un stabilitātei.
"MUN režīms ir bijis pieejams jaunajiem uzņēmējiem tikai divus pilnus taksācijas periodus, kas nav pietiekami ilgs laiks, lai sāktu diskusijas par nodokļu likmes izmaiņām. Lai veiktu kvalitatīvu un ekonomisku izvērtējumu, ir nepieciešams 3-5 gadu nodokļu režīma darbības periods. Tāpat viena konkrēta nodokļa izmaiņas nevar skatīt atrauti no visa darbaspēka nodokļu sloga kopumā. Mēs apzināmies, ka likums ir nepilnīgs, tādēļ rosinām priekšlikumu MUN režīma - Latvijas atbalsta programmas uzņēmējdarbības uzsākšanai, uzlabošanai," sacīja LDDK viceprezidente, LDDK MVU sadarbības platformas vadītāja Aiva Vīksna.
LDDK ir apzinājusi mikrouzņēmuma nodokļa režīma nepilnības un aktīvi diskutē ar valdības pārstāvjiem un deputātiem par režīma uzlabošanu, risinot gan sociālās drošības jautājumus MUN darbiniekiem, darba drošības jautājumus, administratīvo regulējumu grāmatvedības uzskaitei utt. Vājais atbalsts no darba ņēmējiem veikt sociālās iemaksas obligātās sociālās apdrošināšanas sistēmā ir apliecinājums valsts sociālās sistēmas neticībai ilgtermiņā.
"Parādoties pirmajiem ekonomiskās izaugsmes asniem, mēs redzam, ka palielinās publiskā sektora vēlme iekasēt lielākus nodokļus. Lai atbalstītu mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju pāreju uz ierasto nodokļu maksātāju režīmu, ir jādomā par motivējošiem instrumentiem, nevis jāpiemēro represīvas, administratīvas metodes," skaidroja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
LDDK aicina saglabāt MUN režīmu un jebkuras izmaiņas veikt kontekstā ar uzņēmumu iekļaušanos vispārējā nodokļu sistēmā un uzņēmējdarbības atbalsta politikas īstenošanas virzienā.