Legālie ieroči draudus nerada

Speciālisti gan uzsver, ka ne Latvijā, ne citviet Eiropā šaujamieroču nēsāšanas atļaujas nemaz tik viegli nav iegūstamas – nepieciešams veikt dažādas pārbaudes, sākot no šautprasmes, beidzot ar psiholoģisko stāvokli. Turklāt pārbaudes tiek veiktas gana bieži un gana daudz arī maksā, tāpēc mūsu valstī, piemēram, pašaizsardzības ieroču īpašnieku skaits strauji samazinās, un līdzīga situācija vērojama visā Eiropā. Tāpat kā Latvijā, arī citviet reģistrēto ieroču īpašnieku pastrādāti noziegumi ir rets izņēmuma gadījums. Taču lielāka problēma ir nelegāli iegūtie šaujamieroči.Detalizētais likumsValsts policijas (VP) Galvenās policijas pārvaldes pārstāvis Andris Sudārs Dienai norāda, ka ir daudz dažādu šaujamieroču veidu un likums katram no tiem paredz nedaudz citādus atļaujas izsniegšanas nosacījumus. Viens no kritērijiem attiecas uz personu, kas kandidē uz atļaujas saņemšanu, piemēram, svarīgs ir vecuma cenzs – atļauju viena veida ieročiem var iegūt no 18 gadiem, citiem obligāta prasība ir vismaz 21 gads. Ir arī dažādi kritēriji, kas konkretizē, kuru valstu pilsoņi drīkst saņemt šādas atļaujas. Piemēram, medību, sporta un garstobra ieročus pašaizsardzībai var iegūt Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, tāpat arī Eiropas Savienības (ES) pilsoņi, bet citi – tikai tādā gadījumā, ja viņiem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā. Ir arī virkne citu nosacījumu, piemēram, persona nedrīkst būt sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kamēr sodāmība nav noņemta. Ir jāsaņem arī ārstu atzinums, ka šī cilvēka veselības stāvoklis viņam vispār atļauj glabāt un nēsāt ieročus. Latvijā ir arī atsevišķi Ministru kabineta noteikumi par pazīmēm, kādām personām šādu atļauju neizsniegt. Ja ārsts redz, ka tomēr ir nepieciešams detalizētāks tests, tad viņš nosūta pie klīniskā psihologa, kas sniedz atzinumu. "Kārtība, kādā tiek piešķirta ieroču nēsāšanas atļauja, pie mums neko daudz neatšķiras ar to, kāda tā ir kaimiņvalstīs. Kritēriji, kurām personām izdot, kurām ne, ir stipri līdzīgi. Tomēr ir Eiropas valstis, kurās mazāk formalitāšu ir policijā, bet sarežģītāks process tirdzniecības vietās. Mēdz atšķirties procedūras un glabāšanas kārtība. Citās valstīs nav tik striktu prasību, kā šaujamieroči jāglabā, tur vienkārši pateikts, ka ierocis jāglabā drošā vietā, lai nepiekļūst citas personas. Citās valstīs savukārt krietni detalizētāk iztirzāti glabāšanas nosacījumi," skaidro Sudārs. Vēl no padomju laikiemAutobusa apšaudē Vecmīlgrāvī, visticamāk, lietots nereģistrēts pneimatiskais ierocis, un tam nav nekāda sakara ar ieroču izsniegšanas kārtību, norāda VP pārstāvis. Arī Latvijas Ieroču tirgotāju asociācijas prezidents Genadijs Seibutis uzsver, ka tas ir izņēmuma gadījums, turklāt pneimatiskais ierocis dzīvībai neesot bīstams. "Noteikti to nevar nosaukt par spēļmantiņu, bet tomēr tas arī nav bīstams šaujamierocis. Pie mums ir gradācijas par jaudu – pneimatiskais ierocis ir jāreģistrē, ja tā jauda ir virs 12 džouliem. Līdz šai jaudai jebkurš tādu pneimatisko ieroci var iegādāties bez atļaujas," skaidro Seibutis. Ieroču piešķiršanas kārtību Latvijā asociācijas vadītājs vērtē kā pozitīvu. "Ar oficiāli reģistrētajiem ieročiem nelikumības vispār būtībā netiek veiktas. 23 gados izņēmums bija Zikova gadījums kinoteātrī, bet tas tiešām bija tikai viens izņēmums. Ir bijuši daži citi sīki gadījumi, bet nekas nozīmīgs," uzsver Seibutis un piebilst, ka līdzīgi ir visā Eiropas Savienībā. Igaunijā un Lietuvā statistika ir tāda pati kā pie mums. Lielākās problēmas gan Latvijā, gan Eiropā rodas no tā, ka vēl nav izņemti ieroči, kas pie cilvēkiem glabājas no seniem laikiem un nav uzskaitīti. "Latvijā vēl ir ieroči no padomju laikiem. Kaut gan policija un Drošības policija pie tā ļoti piestrādā, tomēr domāju, ka tā visus vēl nav izņēmusi," atzīst Seibutis. To neviļus apliecina arī nesen notikušais policijas atklājums kādā dzīvoklī Rīgā. Tur atrasti apmēram 100 ieroči un munīcijas mantojums no Otrā pasaules kara. Ieroči tika iegūti, "izrokot tos mežā".Problēma – nelegālie ieročiVēl lielāka problēma ir terorisma riski, ko rada nelegālie ieroči. Īpaši jautājums aktualizējies pēc traģiskajiem notikumiem Francijā. Arī Latvija izteica gatavību mobilizēties ar visu ES cīņai pret terorismu, bet iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība) izteicās, ka jāpievērš uzmanība arī ieroču kontrabandai. Kopumā Eiropas Komisija ieroču izsniegšanas kārtību regulē visai stingri, tomēr arī paredz, ka katrai dalībvalstij ir tiesības uz savu individuālu ieroču nēsāšanas atļauju piešķiršanas kārtību, jo katra valsts pati lielā mērā ir atbildīga par savu iekšējo un sabiedrības drošību. Tai pašā laikā valstu drošības jautājumi ir atbilstīgi arī ES kompetencei, un tai ir jānodrošina gan "augsts drošības līmenis", gan jāpalīdz apkarot noziedzību. ES līmenī ieroču glabāšanu, iegādi un pārvietošanu starp dalībvalstīm patlaban regulē divas direktīvas.sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā