Lembergs vērsies ECT pret Latviju ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

"2013. gadā iesniedzu prasību tiesā pret Edmundu Sprūdžu par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanos un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu, norādot arī uz nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu. Pirmās instances tiesa prasību noraidīja, bet apelācijas instances tiesa to apmierināja, savukārt Augstākā tiesa atcēla apelācijas instances tiesas spriedumu. Rīgas apgabaltiesa, izskatot civillietu otrreiz, ar 2018.gada 22.janvāra spriedumu prasību noraidīja, spriedumā paskaidrojot, ka diskusijā ir pausts Edmunda Sprūdža viedoklis, kas nav pakļaujams patiesīguma pārbaudei. Atbilstoši Augstākās tiesas spriedumā dotajām norādēm arī Rīgas apgabaltiesa uzskatīja, ka Edmunds Sprūdžs nav tieši nosaucis prasītāju par zagli, bet domas paspilgtināšanai savos izteikumos lietojis metaforu kontekstā ar populāru filmu, tādēļ nav pamata viedoklim, ka neitrāls skatītājs izdarītu secinājumu, ka prasītājs ir vainīgs noziedzīgā nodarījumā. Augstākā tiesa otrreiz kasācijas tiesvedību neierosināja," informē Lembergs.

"Sūdzībā Eiropas Cilvēktiesību tiesai esmu atsaucies uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 2. punktā garantētās nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu. Šī Konvencijas norma aizliedz valsts amatpersonu aizspriedumainus paziņojumus par notiekošo kriminālizmeklēšanu, kas mudina sabiedrību uzskatīt, ka aizdomās turētais ir vainīgs, pirms viņa vaina ir pierādīta saskaņā ar likumu, un kas ietekmē kompetentās tiesas vērtējumu. Toreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, kurš turklāt pārraudzīja pašvaldību darbu, izteikumi LNT raidījumā bija vērsti uz to, lai skatītājiem radītu priekšstatu, ka esmu noteikti vainīgs man inkriminētajos noziegumos. Paužot šādu pārliecību, tādējādi ministrs ir ietekmējis arī tiesu, kas skatīja atbilstošo krimināllietu," teikts paziņojumā presei. 

Lembergs informē, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pieņēmusi izskatīšanai viņa sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu. "Tiesa ir devusi Latvijas Republikas valdībai laiku līdz 2020. gada 9.janvārim, lai vienotos ar mani par mierizlīgumu konkrētajā lietā. Ja mierizlīgums netiks panākts, lietas izskatīšana tiks turpināta, Latvijas valdībai sniedzot rakstveida paskaidrojumus," teikts paziņojumā.