Kompānijas pārstāvji aģentūrai LETA norāda, lai gan aviācijas nozari pēc globālās pandēmijas pērn būtiski ietekmēja Krievijas sāktais karš Ukrainā un tā izraisītās sekas, lidostai "Rīga" 2022.gads bija stabilizācijas gads.
Lidostas "Rīga" pārstāvji arī atzīmē, ka pagājušā gada apgrozījums bija par 11% lielāks, nekā bija paredzēts budžetā.
Izaugsmi, pēc kompānijā vēstītā, galvenokārt nodrošināja ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem, kas veidoja 35,997 miljonus eiro, uzrādot pieaugumu par 90,7% salīdzinājumā ar 2021.gadu, jo īpaši pateicoties pārvadāto pasažieru skaita būtiskam pieaugumam pēc pandēmijas ierobežojumu mazināšanas gada pirmajā pusē. Ieņēmumi no no aviācijas pakalpojumiem pagājušajā gadā bija par 5% lielāki, nekā bija plānots budžetā.
Vienlaikus lidostas ieņēmumi no neaviācijas pakalpojumiem pagājušajā gadā pieauga par 70,1%, sasniedzot 21,928 miljonus eiro. Arī šajā ieņēmumu daļā, pēc kompānijā vēstītā, sasniegts labāks rezultāts, nekā plānots budžetā, pieaugumam veidojot 21%.
Pagājušajā gadā lidostā "Rīga" apkalpots kopumā 5,381 miljons pasažieru, kas ir par 7% vairāk, nekā tika plānots 2022.gada apstiprinātajā budžetā, kā arī 2,3 reizes vairāk nekā 2021.gadā, tomēr par 31% mazāk nekā 2019.gadā. Tostarp transfēra pasažieru skaits pagājušajā gadā bija par 30% mazāks, nekā bija plānots budžetā, kā arī bija par 57% mazāks nekā pirms Covid-19 pandēmijas - 2019.gadā.
2022.gadā lidostā apkalpoti 54 818 reisi, kas ir par 17% mazāk, nekā tika plānots 2022.gada apstiprinātajā budžetā, taču par 40% vairāk nekā 2021.gadā, bet par 37% mazāk nekā 2019.gadā.
Tāpat lidostā pagājušajā gadā apkalpots 21,1 tūkstotis tonnu gaisa kravu, kas ir par 28% mazāk, nekā plānots 2022.gada apstiprinātajā budžetā, kā arī par 24% mazāk nekā 2021.gadā un par 23% mazāk nekā 2019.gadā.
Lidostas gada pārskatā arī teikts, ka 2022.gadā lidosta "Rīga" saglabāja līderpozīcijas starp Baltijas valstu galvaspilsētu lidostām, apkalpojot 40% pasažieru, kamēr Tallinas lidostā apkalpoti 20% pasažieru, bet Viļņā - 29%. Vienlaikus lidostā "Rīga" pērn tika apkalpoti 38% lidojumu Baltijā, kamēr Tallinā un arī Viļņā apkalpoto lidojumu skaits veidoja 26%. Lidostā "Rīga" pagājušajā gadā apkalpoti arī 40% no kopējā kravu apmēra starp Baltijas valstu galvaspilsētu lidostām, kamēr Viļņā apkalpoti 30%, bet Tallinā - 21%.
"2022.gadu uzskatām par stabilizācijas gadu. Ne tikai esam to pabeiguši ar pozitīvu rezultātu, bet varējām arī no plānošanas un projektu izstrādes posma pāriet pie stratēģisko dokumentu realizācijas un sākt darbu pie vairākiem lidostas nākotnei būtiskiem projektiem," atzīmē lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.
Lidostā norāda, ka pērn strādāts gan ar vidēja termiņa stratēģijā iekļautajiem lielajiem attīstības plāniem - termināļa paplašināšanas projektu un lidostas pilsētas "RIX Airport City" konceptu, gan arī sperts būtisks solis ilgtspējas jomā, apstiprinot uzņēmuma ilgtspējas stratēģiju un ceļa karti "Net Zero 2050" mērķu sasniegšanai. Lidosta arī ir iesaistījusies vairākos starptautiskos pētniecības un inovāciju projektos, tostarp Eiropas Savienības "Horizon" projektā par ūdeņraža tehnoloģiju izmantošanu aviācijā, kas nākotnē ļautu sasniegt mērķi kļūt par klimatneitrālu lidostu.
2021.gadā lidostas "Rīga" apgrozījums bija 31,769 miljoni eiro, kas ir par 6,7% vairāk nekā 2020.gadā, savukārt lidostas zaudējumi samazinājās par 40,7% un bija 9,423 miljoni eiro.
Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.