Lidostai tiesā bija jāvēršas, jo atstādināto darbinieku atlaišanai nepiekrita arodbiedrība. Lidostas juristi atteicās uzņemties šo lietu, jo paši tikuši noklausīti, tādēļ nācies piesaistīt advokātu un tērēt papildus līdzekļus. Turklāt lidostai nākoties saskarties ar atstādināto nopietnu pretdarbību, viņu labā darbojas divi advokātu biroji.
Lidostas drošības departamenta priekšnieku Raimondu Lazdiņu un divus viņa padotos Intu Rubezi un Andreju Savko atstādināja no darba aizdomās par saistību ar vērienīgu lidostas darbinieku izspiegošanas sistēmu. Par to sākt arī kriminālprocess.
Krieķis skaidro, ka šis nav vienkāršs darba strīds, kad nebūtu jāalgo dārgs advokāts, lai tiktu vaļā no trim uzticību zaudējušiem darbiniekiem.
"Šeit ir reāla pretdarbība un reāla ļoti lielu resursu piesaiste no oponentu puses. Nezinu Latvijā nevienu darba strīdu, kur tiktu piesaistīti divi advokātu biroji," uzsver Krieķis.
Noklausīšanās lietā iesaistītie algojot divus advokātu birojus - Borenius un Dzenuškāns un partneri.
Krieķis norāda, ka summas, kuras atstādinātie darbinieki ir uzrādījuši kā honorārus saviem advokātiem, rada aizdomas, ka vai nu advokātu biroji strādā par dempinga cenām, vai nu ir neuzrādīta maksājuma daļa, vai arī tiem papildus kaut kas ir apsolīts.
"Es zinu, kādi ir šo biroju honorāri. Ja vienkārši mēģināsiet noskaidrot, cik maksās [pārstāvība] pirmās instances tiesā, neviens no šiem advokātiem par 2000 eiro neies. Es redzu, cik lielu darbu ieguldījusi pretējā puse - prasību pieteikumi ir reāli apjomīgi. Lai arī tiesas spriedumi piekrīt mūsu argumentiem, oponenti katrā tiesā mēģina izvilkt jaunus argumentus un stiprināt savu pozīciju, līdz ar to arī mūsu pozīcija jāstiprina," skaidro lidostas pārstāvis.
Ņemot vērā iepriekšējo lidostas pieredzi darba strīdos, varot secināt, ka otra puse darbojas ļoti netipiski šādiem strīdiem.
"Pret mūsu advokātu Jāni Vilderu strādā divi advokātu biroji. Redzot, ka tiesvedība attīstās viņiem nelabvēlīgi, viņi [atstādinātie darbinieki] sāk mainīt savas deklarētās dzīves vietas un mainās tiesas vietas. Viena ir Krāslavā un otra - Dobelē. Līdz ar to advokātam, kurš arī piesaistījis kolēģus un darbiniekus, nākas braukt uz šīm tiešām, kas prasa laiku. Tā nav vienkārša civillieta par darba strīdu, tas tāds ir pirmais gadījums Latvijas vēsturē. Ja notiek noklausīšanās, par kuru neviens neko nezina, tad nav strīdu - tas taču ir darba devēja uzticības zaudējums," skaidro Krieķis.
Patlaban lidosta šajā strīdā ir iesaistīta astoņās dažādās civillietās. Lidosta esot pieteikusi lūgumu izdevumus, kas saistīti ar lidostas advokātu pakalpojumiem, piedzīt no šiem trim darbiniekiem kriminālprocesa ietvaros.
Krieķis skaidroja, ka janvārī lidostas Juridiskā departamenta Juridiskās nodaļas vadītāja viņu informējusi, ka neviens no lidostas juristiem nepārstāvēs lidostu šajā lietā. Pirmkārt esot noklausītas gan juridiskās nodaļas vadītājas, gan darba tiesību jurista, gan citu departamenta speciālistu sarunas. "Katram no šiem cilvēkiem ir savs stāsts, ko viņi negrib, lai izmanto. Ja parunājas ar kolēģiem, tad kļūst skaidrs, ka Lazdiņa tēls šeit bijis tāds, ka visi no viņa paniski baidījās," skaidro Krieķis, gan piebilzdams, ka viņš pats amatā stājies šī gada janvārī.
Krieķis lūdzis Juridiskās nodaļas vadītājai atrast advokātu, kas varētu lidostu pārstāvēt pirmajās trijās lietās, jo atstādināšana tika pārsūdzēta tiesā. Saskaņā ar iekšējo lidostas iepirkumu procedūru nodaļas vadītāja izvērtējusi un atlasījusi trīs pretendentus, un izvēlējusies saimnieciski visizdevīgāko - Vilderu.
"Tā kā man ir zināmas viņa profesionālās spējas, man nebija šaubu, ka viņš varēs lidostu pārstāvēt. Tad kandidatūra tika saskaņota ar valdi. Izvērtējot faktu, ka ir sākts kriminālprocess Drošības policijā (DP) un darbinieku - juristu sarunas ir noklausītas, turklāt divi no šiem darbiniekiem bija iekļauti [iekšējās] izmeklēšanas komisijas sastāvā, valde pieņēma lēmumu piekrist, un tika noslēgts līgums," skaidro Krieķis, noraidīdams pārmetumus, ka viņš pats izvēlējies Vildera kandidatūru.
Lidostas pārstāvis skaidro, ka Vilders atradis arī risinājumu situācijai, ka Darba likums paredz darbinieku atstādināšanu tikai uz trim mēnešiem, un lidostai vajadzēja viņus atjaunot darbā. Konstatēts, ka ir Augstākās tiesas Senāta kopsēdes lēmums, kas nosaka - ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs un tiesiskās attiecības nevar pārtraukt, tad lidosta ir tiesīga atstādināt viņus uz laiku, kamēr stājas spēkā tiesas spriedums lidostas prasībās.
Viņš skaidro, ka trīs atstādināto darbinieku tiesvedībā patlaban lidostai ir astoņas lietas. Pirmās instances tiesas pievienojās lidostas viedoklim, un uzskata, ka atlaišana ir pamatota. Tiesa secināja, ka bijis rupjš pārkāpums, un, ka aizskartas citu lidostas darbinieku tiesības.
Viens apelācijas instances spriedums ir lidostai nelabvēlīgs - tiesa atzina par nepamatotu Rubeža atstādināšanu. "Jā, šis ir apelācijas instances spriedums, bet nav pilnā sprieduma teksta, un nevaru komentēt. Pats interesantākais, šī atstādināšana ir bijusi tieši tai brīdī, kad Rubezis ir pieķerts noklausoties telefona sarunas. Nevaru iedomāties, kādam jābūt pamatojumam. Tas ir jautājums, kas jādara darba devējam, ja tas pieķer darbinieku pie prettiesiskas rīcības. Nešaubos, ka lidosta iesniegs kasācijas sūdzību un nešaubos, ka acīmredzami tiesa ir piemērojusi kļūdaini materiālo vai procesuālo tiesību normu, un atgriezīsimies atpakaļ, un stāsts turpināsies, jo visi pirmās instances spriedumi bijuši labvēlīgi lidostai, un šis ir vienīgais," secina Krieķis.
Viņš arī norāda, ka šis spriedums neko nemaina, jo "rīkojums ir nomiris dabīgā nāvē, jo uz šī pamata Rubezis nav atstādināts patlaban, un no tiesiskā viedokļa tas neko nemaina".
Krieķis arī atceras, ka vienā to tiesām pirmajā instancē Rubezis tiesnesei pieteica noraidījumu, jo iesniedzis par tiesnesi iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Rubeža pozīcija bijusi tāda, ka tiesnese nevar skatīt lietu, kamēr KNAB notiek pārbaude. Tiesnese to uzskatīja par draudu tiesai un nolēmusi nosūtīt Ģenerālprokuratūrai jautājumu, vai Rubeža rīcībā nav saskatāma noziedzīga darbība. Tas ir unikāls gadījums Latvijas praksē, secina lidostas pārstāvis.
"Ceram, ka tad, kad iziesim cauri visām tiesu instancēm, tiesu sistēma pareizi vērtēs šos lietas faktiskos apstākļus - prettiesiski noklausītas darbinieku sarunas, kam neviens no darbiniekiem nav devis piekrišanu," uzskata Krieķis.
Jau ziņots, ka DP jau kopš pagājušā gada veic izmeklēšanu kriminālprocesā par iespējamo lidostas Rīga darbinieku sarunu izspiegošanu. DP pērn 14.decembrī saņemts iesniegums par iespējamām pretlikumīgām darbībām lidostā. Pamatojoties uz iesniegumu, DP sāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas un citas informācijas noslēpuma pārkāpšanu.