Drošības maksā iekļauta lidostas veiktā pasažieru drošības pārbaude, reģistrētās un rokas bagāžas pārbaude, lidostas drošības un krīzes vadības, tostarp glābšanas, nodrošināšana, kā arī Civilās aviācijas aģentūras (CAA) veiktie gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzības nodrošināšanas pasākumi.
Noteikumu projekts paredz, ka gadījumos, ja pasažieris izvēlēsies drošības maksu maksāt ar gaisa pārvadātāja starpniecību, tad tā būs deviņi eiro, un maksu iekasēs, pasažierim norēķinoties par aviobiļeti, savukārt, ja pasažieris izvēlēsies drošības maksu maksāt bez gaisa pārvadātāju starpniecības, tad tā būs 10 eiro, un tad drošības maksas iekasēšana būs jānodrošina lidostai "Rīga" pirms pasažiera drošības kontroles veikšanas.
Drošības maksas atšķirība viena eiro apmērā, pēc SM paskaidrotā, saistīta ar to, ka gadījumā, ja pasažieri maksā drošības maksu lidostai bez gaisa pārvadātāju starpniecības, lidostai jāiegādājas, jāuzstāda un jāuztur norēķinu sistēma un tehniskie līdzekļi drošības maksas iekasēšanas nodrošināšanai.
Atbilstoši sagatavotajiem noteikumiem lielākā daļa no iekasētās drošības maksas paliks lidostai, taču daļa tiks novirzīta arī CAA.
No drošības maksas būs atbrīvoti tranzīta un transfera pasažieri, kā arī pasažieri, kuri nav sasnieguši divu gadu vecumu.
Noteikumu anotācijā SM norāda, ka aviācijas drošības un glābšanas prasību nodrošināšana lidostās ir viena no būtiskākajām prasībām lidlauku sertifikācijai un lidostu darbības nodrošināšanai. 2010.gadā dotācija 3,535 miljonu latu apmērā tika piešķirta tikai aviācijas drošības pasākumu nodrošināšanai, lai gan faktiski šim mērķim bija nepieciešami 4,672 miljoni latu. Lai saglabātu Ministru kabineta akceptēto nostāju par krīzes tarifiem 2010.gadā, lidosta "Rīga" 2010.gadā daļu no aviācijas drošības uzturēšanas pasākumu izmaksām, ko nesedza budžeta dotācija, sedza no lidostas neaviācijas ienākumiem. Tāpat no tiem tika finansētas glābšanas funkcijas.
Šim gadam savukārt aviācijas drošības funkciju nodrošināšanai paredzētās dotācijas apmērs tika samazināts līdz 623,8 tūkstošiem latu. Aviācijas drošības funkciju nodrošināšanai iztrūkstošos līdzekļus, kā arī glābšanas funkciju nodrošināšanai nepieciešamos līdzekļus lidosta sedz no neaviācijas ieņēmumiem. 2012.gadam tiek plānots dotāciju aviācijas drošības funkciju nodrošināšanai samazināt līdz 200 tūkstošiem latu. Ņemot vērā, ka lidostas kapacitāte pašlaik ir četri miljoni pasažieru, bet šogad plānots apkalpot jau 4,8 miljonus pasažieru, termināļa pieļaujamā kapacitāte faktiski jau tiks pārsniegta.
SM arī paskaidro, ka 2015.gadā, kad Latvija būs Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts, ir sagaidāms, ka būtiski pieaugs VIP pasažieru skaits un kopējais lidostas "Rīga" apkalpoto pasažieru skaits. Lai lidosta varētu nodrošināt daudzo VIP delegāciju un pasažieru uzņemšanu, nekavējoties jāveic esošā termināļa rekonstrukcija, izbūvējot papildu VIP telpas, gaisa kuģu piestātnes un stāvvietas, kā arī jānodrošina drošības pasākumu veikšanai nepieciešamo infrastruktūras objektu izbūve, jāapmāca papildu personāls un jāveic vairāki citi pasākumi, kam būs nepieciešams finansējums. Neveicot šos pasākumus, lidostas spēja nodrošināt pieaugošā pasažieru skaita apkalpošanu, tostarp prezidentūras laikā, ir apdraudēta. Tāpēc, lai rastu risinājumu aviācijas drošības funkciju finansēšanai, nenovirzot šiem mērķiem lidostas infrastruktūras attīstībai nepieciešamos līdzekļus, ir jāievieš maksa par aviācijas drošības un glābšanas funkciju nodrošināšanu lidostā "Rīga".
Tāpat SM atzīst, ka drošības izmaksas ir attiecināmas ne tikai uz pasažieriem, bet šīm izmaksām ir arī komponente, kas ir attiecināma uz sabiedrību kopumā – starptautiskā terorisma draudi, liela mēroga infrastruktūras apdraudējumi. Tādēļ ir būtiski iespēju robežās saglabāt aviācijas drošības pasākumu nodrošināšanai budžeta dotāciju, tostarp 2012.gadam plānotos 200 tūkstošus latu.
Anotācijā arī teikts, ka CAA tiek finansēta no pašu ieņēmumiem. No CAA finansēšanai paredzētajiem ieņēmumiem par aeronavigācijas pakalpojumiem 80% veido maksājumi par tranzīta lidojumu aeronavigācijas pakalpojumiem. No tiem tiek finansēta lielākā daļa CAA funkciju.
Ņemot vērā, ka no šā gada Latvija ir kļuvusi par Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (EUROCONTROL) dalībvalsti, lai izpildītu šīs organizācijas prasības un prasības, ko izvirza Eiropas Komisijas regula, ar ko nosaka kopēju tarifikācijas sistēmu aeronavigācijas pakalpojumiem, no 2011.gada no aeronavigācijas pakalpojumu maksājumiem drīkst segt tikai uz aeronavigācijas pakalpojumiem attiecināmas izmaksas, bet pārējās uzraudzības jomas – kuģu ekspluatācijas, gaisa kuģu lidotspējas, aviācijas personāla sertifikācijas, lidlauka, aviācijas medicīnas un aviācijas drošības jomas – jāfinansē no citiem finansēšanas avotiem.
Ministru kabineta noteikumu izstrādi par valsts nozīmes lidlaukā sniegto drošības un glābšanas pasākumu maksu paredz šogad 9.jūnijā Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par aviāciju".
Ministru kabineta komiteja noteikumus skatīs pirmdien, 10.oktobrī.
Pērn gadā kopumā lidosta "Rīga" apkalpoja 4,664 miljonus pasažieru, kas ir par 14,7% vairāk nekā 2009.gadā.
Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs. Tās vienīgā īpašniece ir valsts.