"Rūpnīca ir dzīvs ražošanas organisms un nedrīkst pieļaut, lai "gaidīšanas režīms" novestu pie neatgriezeniskiem procesiem," uzskata KVV Liepājas metalurga valdes loceklis Igors Talanovs.
Patlaban jau vairāk nekā 100 cilvēku ir atlaisti no KVV Liepājas metalurga, kas atrodas dīkstāvē. Līdz mēneša beigām vēl 150 darbinieki personāla samazināšanas dēļ pametīs uzņēmumu.
"Tagad mēs riskējam neatgriezeniski pazaudēt kvalificētus kadrus, speciālistus ar daudzu gadu darba pieredzi, kas pārzina ražošanas procesu. Tas nākotnē ievērojami apgrūtinās ražošanas atjaunošanas procesu," uzskata Talanovs.
Viņš piebilst, ka biznesa vide mainās. "Piemēram, NordBaltic kabeļa ekspluatācijas izmēģinājumi parādīja par 20% zemākas elektroenerģijas izmaksas nekā pagājušajā gadā. Investoriem tā ir laba zīme un perspektīvas izpratne. Tajā pašā laikā, lai pieņemtu lēmumu par ražošanas atjaunošanu investoriem nepieciešams, lai valdība ņemtu vērā melno metālu tirgus reālijas un atgrieztos pie pārrunām par elektroenerģijas cenām, kas spētu nodrošināt uzņēmuma konkurētspēju," piebilst Talanovs.
Jau ziņots, ka Valsts kase un Privatizācijas aģentūras (PA) meitasuzņēmums SIA FeLM noslēdza cesijas līgumu par valsts prasījuma pret AS KVV Liepājas metalurgs cedēšanu.
Prasījuma cedēšanas līgums tika noslēgts atbilstoši Ministru kabineta (MK) lēmumam, kas atļāva PA dibināt sabiedrību, kuras vienīgais darbības mērķis būs prasījuma pret KVV Liepājas metalurga pārvaldīšana.
Šā gada 22.martā MK nolēma atļaut PA dibināt sabiedrību, kurai Valsts kase cedēs valsts prasījumu pret KVV Liepājas metalurgu. Cesijas līgums paredz, ka tiek cedēts valsts pamatsummas prasījums pret KVV Liepājas metalurgu ar visiem nodrošinājumiem un blakus prasījumiem. Šāds risinājums tika atbalstīts, pamatojoties uz konsultanta SIA Deloitte Latvia ieteikumu.
Cesijas līgums paredz, ka FeLM pakāpeniski nodrošinās valsts līdzekļu atgūšanu, restrukturizējot valsts prasījumu, kā arī izvērtējot nepieciešamību restrukturizēt uzņēmuma pamatdarbību kopumā.
PA līdz 1.jūnijam ir jāpiedāvā risinājums, kā rīkoties ar KVV Liepājas metalurgam izsniegto valsts kredītu, lai valsts naudu atgūtu pārskatāmā nākotnē.
Jau vēstīts, ka Ukrainas investori KVV Group ir pieņēmuši lēmumu par AS KVV Liepājas metalurga rūpnīcas konservāciju. Šādu lēmumu KVV Group vadība pieņēmusi, ņemot vērā to, ka saglabājas ilgtermiņa negatīvie faktori, kas rada šķēršļus uzņēmuma darbībai - "pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem un valsts neieinteresētība sniegt atbalstu nozarei".
Iekonservējot rūpnīcu, KVV Liepājas metalurgs plāno atlaist ap 300 darbinieku, bet aptuveni 100 darbiniekus paturēs tā sauktajā dežūrrežīmā.