Kā aģentūra LETA noskaidroja tiesā, šis nolēmums nav pārsūdzams. Par maksātnespējas procesa administratori iecelta Rudīte Klikuča.
Kā ziņots, Trikāta KS noteiktajā termiņā nebija iesniegusi ar kreditoriem saskaņotu tiesiskās aizsardzības pasākumu (TAP) plānu, līdz ar to tiesa 23.jūlijā nolēma izbeigt Trikātas KS tiesiskās aizsardzības procesa lietu.
Savukārt vēl pirms tam, 14.maijā, Trikātas KS maksātnespēju tiesai prasīja zemnieku saimniecība Kalnbrindas, par pamatojumu minot nenokārtotās parādsaistības 10 000 eiro apmērā, kā arī akcentējot, ka kooperatīvs parādā arī citiem zemniekiem. Lieta tika skatīta noteiktajā kārtībā, neraugoties uz to, ka 22.maijā kooperatīvs visu parādu pret saimniecību tomēr nomaksāja.
Kā ziņots, Latvijas piens palicis Trikātai KS parādā 3 036 600 eiro, līdz ar to kooperatīvs gatavojas pārdot sev piederošos 55,36% rūpnīcas kapitāldaļu. Par šo lēmumu plānots debatēt kooperatīva biedru pilnsapulcē 10.augustā.
Tikmēr Latvijas piens izstrādājis piedāvājumu parādu nomaksai Trikātai KS, paredzot piedāvāt kooperatīvam ķīlu pret parādsaistībām - zīmolu Trikāta, kas iekļauts uzņēmuma pamatkapitālā ar nominālvērtību divi miljoni eiro. Ja rūpnīca nepildīs parādsaistības, Trikāta KS būs tiesīga zīmolu pārdot.
Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs tiesas lēmumu komentē: “Kopš šī gada sākuma, esam saņēmuši vairākus maksātnespējas brīdinājumus, jo zemnieki nevarēja ilgāk gaidīt samaksu par pienu, kurš nodots SIA Latvijas Piens. Kavētās piena naudas izmaksāšana tikai tiem zemniekiem, kuri ir atsūtījuši maksātnespējas brīdinājumus, nebūtu godīga attiecībā pret pārējiem biedriem. Tādēļ pieņēmām lēmumu piena naudu izmaksāt zemniekiem proporcionāli. Atsevišķi biedri šai kārtībai nepiekrita, kā rezultātā ir uzsākts maksātnespējas process.”
Trikāta KS vadība aicina zemniekus turpināt nodot pienu caur kooperatīvu, tādējādi apliecinot vēlmi saglabāt kooperatīvu un atjaunot tā maksātspēju. Krievārs: “Vēlos kliedēt bažas, ka šādā situācijā zemnieki nesaņemtu naudu par pienu – saskaņā ar likumdošanu, administratoram ir pienākums norēķināties ar zemniekiem par pienu, kas pārdots pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas.”
Pašreiz uzsākto maksātnespējas procesu ir iespējams turpināt ar TAP vai ar likvidāciju. Krievārs: “Aicinu Trikāta KS kreditorus vēlreiz apdomāt iespēju dot laiku Latvijas Piens parādu atmaksai. Ja kreditori piekristu parāda atmaksas termiņa pagarinājumam un Latvijas Piens piekristu norēķināties ar zemniekiem divu gadu laikā, pastāv iespēja izstrādāt TAP plānu un atjaunot kooperatīva maksātspēju.”
Saskaņā ar Firmas.lv informāciju Trikātas KS apgrozījums 2013.gadā bija 25,90 miljoni eiro salīdzinājumā ar 25,50 miljoniem iepriekšējā gadā, savukārt zaudējumi - 15 227 eiro salīdzinājumā ar 688 063 eiro zaudējumiem 2012.gadā. Pagājušā gada finanšu datus uzņēmums vēl nav publiskojis.
Kā ziņots, 14,79 miljonus eiro vērtās Latvijas piena rūpnīcas pamatakmens tika likts 2011.gada 28.septembrī. Kooperatīva biedru līdzfinansējums ir 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās - aptuveni 9,24 miljoni eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni 4,26 miljoni eiro. Tāpat Latvijas piens ir saņēmis valsts garantēto atbalstu - 7,11 miljonus eiro, par kura neatmaksāto pamatsummu - 5 027 473 eiro - šā gada 28.jūlijā valdība lēmusi piešķirt kredītbrīvdienas uz pusgadu.
Latvijas piena dibinātāji 2010.gadā bija kooperatīvi Trikāta KS, Dzēse, kā arī Piena partneri KS, apvienojot 600 saimniecības visā Latvijā. Tomēr 2014.gada 14.augustā Piena partneri KS izstājās no akcionāru saraksta, pamatojot lēmumu ar domstarpībām par attīstības stratēģiju un nododot savus 25% kapitāldaļu pārējiem rūpnīcas īpašniekiem, tostarp arī Latrapam, kurš rūpnīcai pievienojās 2014.gada jūlijā ar viena miljona eiro investīcijām. Savukārt pērn decembrī akcionāriem pievienojās arī Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība VAKS, investējot uzņēmumā 300 000 eiro.
Saskaņā ar Firmas.lv informāciju patlaban Latvijas piena īpašnieki ir kooperatīvi Trikāta KS ar 53,66% kapitāldaļu, Dzēse ar 20,94% kapitāldaļu, Latraps ar 19,62% kapitāldaļu, kā arī VAKS ar 5,87% kapitāldaļu.
Latvijas piens darbu sāka 2012.gada beigās un ražo sieru, vājpiena koncentrātu un krējumu. Eksports industriālo produktu jomā veido 98%, savukārt patēriņa produktu jomā - 17%. Produkti tiek eksportēti uz Lietuvu, Igauniju, Ukrainu, Vāciju, Slovākiju, Lielbritāniju, Izraēlu.
Latvijas piena provizoriskais apgrozījums pērn bijis 28,33 miljoni eiro. Savukārt 2013.gadā uzņēmuma apgrozījums bijis 37,21 miljons eiro salīdzinājumā ar 25,89 miljoniem iepriekšējā gadā. Uzņēmums 2013.gadā izkļuva no iepriekšējā gada 1,34 miljonu zaudējumiem un strādājis ar 823 804 eiro peļņu.