Lielākā daļa Latvijas mājsaimniecību ir izvēlējušās fiksētās cenas elektrības līgumus. Šādus līgumus ar tirgotājiem noslēguši 658 tūkstoši (jeb 74%) mājsaimniecību, un pēdējos pāris gados šis īpatsvars ir gandrīz nemainīgs, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotie dati. Biržas jeb mainīgās cenas līgumus ir izvēlējušies 144 tūkstoši (16%) mājsaimniecību.
Vislielākās pārmaiņas ir piedzīvojis universālais pakalpojums, kura izmantošana mājsaimniecību sektorā turpina samazināties (nedaudz zem 10%). Šādu līgumu noslēguši 86 tūkstoši mājsaimniecību. Jāatzīmē, ka uzņēmumu segmentā sadalījums starp fiksētās un mainīgās cenas līgumiem ir atšķirīgs, ap 40% uzņēmumu noslēguši biržas līgumus, 60% – fiksētās cenas līgumu.
Apdrošināšana maksā
Piemēram, Latvenergo (Elektrum zīmols) klienti galvenokārt ir izvēlējušies fiksētās cenas produktus – apmēram 90%, savukārt biržas cenu – 10%. Latvenergo visā kopējā klientu portfelī privātmāja ir katram ceturtajam klientam, bet atsevišķi biržas cenas klientiem privātmāja ir katram trešajam lietotājam. Lai arī no tā varētu pieņemt, ka biržas produktus biežāk izvēlas iedzīvotāji ar augstāku elektrības patēriņu, kuri dzīvo privātmājā un kuriem apsaimniekošanas vajadzībām parasti nepieciešams lielāks elektroenerģijas apjoms, Latvenergo pārdošanas direktore Ivita Reidzāne vērtē, ka nevar teikt, ka mājsaimniecības ar lielāku patēriņu vienmēr izvēlas biržas produktu. "Šī nav vispārīga likumsakarība, un arī liela patēriņa klienti izvēlas fiksētas cenas produktus, tomēr, atsevišķi skatoties uz tiem klientiem, kuri izvēlas biržas produktu, redzams, ka viņu vidējais patēriņš ir apmēram par 30% lielāks," norāda I. Reidzāne.
Savukārt Tet nedaudz vairāk nekā divas trešdaļas elektroenerģijas klie
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 4. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60