Balti kubi
Diena jau rakstīja, ka izstrādātais un nu jau apstiprinātais koncertzāles skiču projekts Radio un Jūras ielas stūrī, bijušā kinoteātra Liepāja vietā, paredz būvēt divas ēkas, kuras savienos rampa. Centrālā ēka izcelsies ar formu, līdzīgu nedaudz saspiestam otrādi apgrieztam nošķeltam konusam, stikla ārsienām medus krāsā un ar 30 metru (apmēram 16 stāvu) augstumu, bet otra, 12 metrus (apmēram četru stāvu) augsta ēka - ar kontrastējošo tumša stikla trapecveidīgumu.
Lai nepaliktu Liepājas centra dominantes ēnā, tās apkārtnē topošo projektu autori meklē neparastus risinājumus
Blakus šai jaunbūvei ir iecerēta tirdzniecības un biroju ēka, ko projektē Liepājas koncertzāles arhitekta Folkera Gīnkes (Austrija) partnerarhitekts Latvijā Juris Poga. Būdams pārliecināts, ka blakus šīm krāsām un formām jāliek "kaut kas atšķirīgs", viņš piedāvā koncertzāles rajonā uzbūvēt divus baltus, brīvstāvošus, modernus kubus ar piena stikla fasādēm, zālienu "parka pazīmēm" priekšlaukumā, pazemes stāvu un trim stāviem virszemē. Kubi plānoti zemāki par projektēto melno "trapeci" tiem kaimiņos. Tā cilvēkam, kurš ierodas Liepājas centrā un šķērso Tramvaja tiltu, acu skatam pa labi Jūras ielā pavērtos atšķirīgu krāsu (balts, melns, oranžs) un formu rinda, kas aizstātos priekšā pašreizējai tā saukto piecstāvu hruščovku panorāmai.
Krāsaina romance
Savukārt, ja šis vērotājs arī iegrieztos Jūras ielā, tad drīz vien, sasniedzis pašu oranžo Lielo dzintaru, tam pretī, Jūras ielas labajā pusē, viņš nonāktu jaunā, romantiskā divu triju stāvu "zvejniekciemā". Skices šim 3200 kvadrātmetru kvartāliņam starp Jūras, Baložu, Dzirnavu un Zirgu ielu zīmējis arhitekts Agris Padēlis-Līns, radot iespaidu, it kā šeit turpinās gleznainā vecā ostmala, kurai raksturīgas vecas, krāsainas, zemas mājiņas slīpiem jumtiem, maziem lodziņiem, lietū spožs un slidens apaļo "kaķagalvu" bruģis. Šī romantika plānota tieši pretī modernajai koncertzāles ēkai, bet kvartāliņam otrā pusē kaimiņos ir kanālmalas promenāde ar drīzumā atklājamām savdabīgām viesnīcām padomjlaika tīklu darbnīcā un caralaika ķieģeļu spīķerī.
A.Padēlis-Līns Dienai stāsta, ka vēlējies gan ieviest vecā rajoniņa romantiku ar zvejnieku namiņu raksturu, gan rēķinājies, ka jāatrod "izlīdzsvarots pārejas modelis" no spīķeriem uz koncertzāli, dialogā ar to. Tāpēc iecerēta ļoti intensīva, piesātināta, krāsaina, mežģīņaina fasāžu valoda, kuru panāks ar veciem apdares līdzekļiem - ķieģeļiem, dēļiem, inkrustācijām apmetumā. Kvartāliņa zemes īpašnieks Juris Jaunzems Dienai atklāj, ka vēl nav skaidrībā par iecerēto jaunbūvju funkcijām: "Skatīsimies, kas būs vajadzīgs, pēc pieprasījuma."
Stāvvietu pietrūks
Abu objektu skices ir veidotas kontekstā ar koncertzāles projektu un atzinīgi novērtētas aprīlī notikušajā Liepājas domes būvniecības konsultatīvās padomes sēdē. "Labākais, kas te var būt, trāpīts desmitniekā," sevišķi par "zvejniekciema" kvartāliņu priecājās Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis. Liepājas galvenā arhitekte Iveta Ansone Dienai atzīst, ka abas atšķirīgās skices "ierakstās" katra tai paredzētajā laukumā, bet abi būs gan interesanti, gan sarežģīti projekti vietas un apkārtnes konteksta dēļ.
Kad tie, tāpat kā koncertzāle, tiks īstenoti, faktiski apbūve šajā rajonā būs pabeigta. Atliks tikai atrisināt vienu, taču ļoti sarežģītu un svarīgu jautājumu: autostāvvietas.
Abi jaunie projekti paredz autostāvvietas savu objektu vajadzībām, taču koncertzālei ar tās pazemē paredzētajām nepietiks. F.Gīnke daudzstāvu autonovietnei vietu saskatījis pašvaldībai piederošajā laukumiņā blakus A.Padēļa-Līna zīmētajam "zvejnieku namiņu" kvartālam, ieskicējis pat gaisa tiltu pāri Jūras ielai. Ja kāds arhitekts reiz saņems uzdevumu projektēt šeit stāvvietu, tad tas būs ļoti sarežģīts darbs, jo tās arhitektūrai būs jābūt labai, piebilst I.Ansone.