Linas Agro Group finanšu konsultanti darījuma ietvaros bija Porta Finance, kamēr juridiskās konsultācijas sniedza Raidla Lejiņš & Norcous.
Linas Agro plāno uzņēmumu akciju un daļu iegādei tērēt 12,5 miljonus eiro jeb 8,78 miljonus latu. Linas Agro Group plāno, ka iegādājamo uzņēmumu apgrozījums nākotnē sasniegs aptuveni 70 miljonus eiro jeb 49 miljonus latu.
"Ķekava, Broileks, Cerova un Lielzeltiņi ir uzņēmumi, kas darbojas putnkopības jomā. Uzņēmumu pamatdarbība ir broileru audzēšana un putnu gaļas ražošana. Mēs plānojam iegādāties visus uzņēmumus kopā. Putnkopība ir perspektīva un potenciāli peļņu nesoša nozare, neskatoties uz to, ka daļu no uzņēmumiem, kurus plānojam iegādāties, ir nepieciešams restrukturēt," norādīja Linas Agro Group valdes loceklis Andrius Pranckevičius.
Viņaprāt, darījums ļaus paplašināt un diversificēt kompānijas darbību, piedāvājot tirgū augstākas pievienotās vērtības produktus.
"Pēc darījuma noslēguma mēs plānojam vertikāli integrēt iegādātos uzņēmumus, nodrošinot lopbarības ražošanu, olu inkubāciju, putnu audzēšanu, kaušanu un gaļas tālāko pārstrādi. Iegādājamo uzņēmumu darbības jomas zināmā mērā pārklājas ar Linas Agro Group operācijām, tādējādi nodrošinot papildus sinerģijas. Mēs ik gadu pārdodam aptuveni 1,5 miljonus tonnu graudu un citu lauksaimniecības produktu, daļu no kuriem varēsim izmantot kombinētās lopbarības ražošanā Latvijā," norādīja uzņēmuma pārstāvis.
Kā ziņots, biznesa portālam Nozare.lv aizdomas par vēlmi Ķekavu pārdot citai lietuviešu kompānijai - KG Group - jau 11.jūnijā izteica Ķekavas vadība.
Turpinoties ilgstošajam Ķekava maksātnespējas administratora Olafa Švanka un uzņēmuma vadības konfliktam, toreiz administrators kārtējo reizi pauda bažas par maksātnespējas draudiem un naudas izsaimniekošanu situācijā, kad uzņēmums slīgst nodokļu parādos. Tikmēr Ķekavas vadība pārmeta administratoram centienus veicināt tā pārdošanu lielākajam konkurentam - lietuviešu koncernam KG Group, kam jau pieder divas lielākās putnu fabrikas Lietuvā.
Švanks norādīja, ka Ķekava izmaksā prāvus naudas līdzekļus - 270 000 latu gadā - ar uzņēmuma valdi saistītiem konsultāciju uzņēmumiem: SIA EG Advisory, SIA Melavil un uzņēmumam Somijā.
Minētie līgumi gan bija saskaņoti ar Ķekavas padomi un administratoru, tomēr tagad Švanks uzstāj uz līgumu pārtraukšanu, apgalvojot, ka tā tiks apturēta naudas aizplūšana no uzņēmuma. Ja Ķekava turpinās nelietderīgi tērēt naudu, maksājot minētajiem konsultantiem, administrators būs spiests iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu, brīdināja Švanks. Iepriekš viens no pieteikumiem tika atsaukts, savukārt otrs tika noraidīts.
"Tiesiskā aizsardzības procesā (TAP) noteiktajai peļņai 2012.gada ceturtajā un 2013.gada pirmajā ceturksnī bija jābūt 800 000 latu, tomēr šo rādītāju uzņēmumam izdevies izpildīt tikai par 7% - faktiskais rādītājs ir 57 000 latu. Esmu norādījis valdei un padomei, ka konsultatīvo pakalpojumu līgumu turpināšana nav ne tiesiski, ne finansiāli attaisnojama," sacīja Švanks.
Savukārt Ķekavas valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers uzsvēra, ka attiecīgie līgumi noslēgti, lai uzņēmumu izvestu no smagās finanšu krīzes.
"Ar šo līgumu piesaistīti atbilstošas kvalifikācijas speciālisti un Nordea bankas nominēta sabiedrība SIA Realm, lai panāktu, ka process ir maksimāli caurspīdīgs un atbilstošs uzņēmuma interesēm. Uzņēmums nekad nav ne noliedzis šāda līguma esamību, ne slēpis informāciju saistībā ar to. Tuvākajā laikā valde sazināsies ar Nordea bankas uzņēmumu, lai pārrunātu izveidojušos situāciju un lemtu par to, kā reaģēt uz administratora "jaunatklāsmēm"," sacīja Vilcmeiers.
Jautāts, kādēļ par konsultantiem aicinātas firmas, kas tieši vai pastarpināti pieder valdes locekļiem, Vilcmeiers norādīja, ka konsultāciju sniegšanai piesaistīto uzņēmumu izvēli noteica akcionāri.
"Akcionāru izvēli apstiprināja gan Nordea banka kā nodrošinātais kreditors, gan administrators. Radniecībai vai statusam uzņēmumā ne vienā, ne otrā gadījumā nav nozīmes - būtiska ir darbinieku kapacitāte, spēja pildīt līgumus un efektīvi strādāt. Atlīdzinājums par padarīto darbu ir atbilstošs tirgus noteiktajām likmēm attiecīgā līmeņa un kvalifikācijas speciālistiem, kuri šajā gadījumā ir nepieciešami uzņēmumam, lai izvestu to no krīzes," sacīja Vilcmeiers.
Švanks atzīst, ka vērojami uzlabojumi uzņēmuma darbībā - palielinājies apgrozījums, peļņas procents, samazinājies zaudējumu apmērs, tomēr, viņaprāt, "tas viss ir par maz un par vēlu". Administrators norāda, ka, neskatoties uz veiktajiem maksājumiem TAP pasākumu plāna grafikā, pieaug Ķekavas nodokļu saistības.
"Uz TAP sākumu 2012.gada janvārī kopējās nodokļu saistības bija 4,34 miljoni latu, bet 2012.gada beigās - 4,46 miljoni latu. TAP pasākumu plāns paredzēja, ka 2012.gada laikā tiek nomaksāti 427 000 latu Valsts ieņēmumu dienestam. Tas ir izdarīts, bet vietā ir jaunas saistības 550 000 latu apmērā. Tātad Ķekava vēl dziļāk slīgst nodokļu parādos," sacīja administrators.
Viņš uzskata, ka patlaban vienīgā izeja no Ķekavai draudošā bankrota būtu piesaistīt stratēģisko investoru ar finanšu līdzekļiem un sekmīgu industrijas pieredzi.
"TAP paredz, ka Ķekavai ir jāvienojas ar nenodrošinātajiem kreditoriem par atlikušo 3,6 miljonu latu nomaksas grafiku. 2,1 miljona latu parāds ir ar saistītu uzņēmumu, bet 1,5 miljoni - ar citiem kreditoriem. No šiem kreditoriem ir arī atkarīgs, vai būs vienošanās par maksājumu grafiku, - cik viņi ticēs stāstam par gaišāku nākotni. Iespējams, ka Ķekavas īpašnieki vai ar viņiem saistītas personas piedāvās kreditoriem pārdod cesijā savas prasījumu tiesības pret Ķekavu par mazāku summu," prognozēja Švanks.
Savukārt Vilcmeiers pauž aizdomas, ka administrators rīkojas savtīgās interesēs, lai veicinātu uzņēmuma pārdošanu lielākajam konkurentam - lietuviešu koncernam KG Group.
"Valdei ir pamats domāt, ka administrators turpina izmantot tam pieejamo informāciju, iespējams, savtīgu interešu realizācijai, kā arī bez uzņēmuma piekrišanas izpauž konfidenciālu informāciju trešajām pusēm par saimniecisko darbību. Vai tikai administratora pēdējā laika darbības nav saistītas ar nodrošinātā kreditora Nordea banka it kā slepus veikto darījumu, pārdodot savas prasījuma tiesības pret Ķekavu tās lielākajam konkurentam - lietuviešu uzņēmumam Kauno Grudai," teica Vilcmeiers.
Nordea pārstāvji, atsaucoties uz bankas juristu skaidrojumu, norādīja, ka, pat pieļaujot tikai teorētisku prasību tiesību pārdošanu, saskaņā ar Civillikumu cesijas rezultātā parādnieka stāvoklis nedrīkst pasliktināties. Tātad uzņēmuma parādsaistības tas neizmaina - parāda summa saglabājas līdzšinējā apmērā, pārejot pie citas personas.
Samilzušo konfliktu starp administratoru un uzņēmumu bankas pārstāvji atturējās komentēt, jo "situācija acīmredzot tiek risināta starp uzņēmumu un vadību vai īpašniekiem".
Kā jau vēstīts, Rīgas rajona tiesa 1.martā noraidīja administratora iesniegto Ķekavas maksātnespējas pieteikumu, līdz ar to uzņēmums tiesīgs turpināt darbību un pildīt TAP paredzētos optimizācijas procesus. Švanks Ķekavas maksātnespējas procesu virzīja gan šogad, gan pērn aprīlī - abas reizes nesekmīgi.
Pērn Ķekava apgalvoja, ka administrators saistīts ar uzņēmumu KPF management, kurš izrādījis interesi pārņemt putnu fabriku. Turklāt Ķekava uzskatīja, ka arī atalgojums 60 000 latu gadā, kādu pieprasa maksātnespējas procesa administrators, veicina uzņēmuma tuvināšanu maksātnespējai, jo tiek segts no parādnieka līdzekļiem. Uzņēmums lūdza Rīgas rajona tiesai administratoru atcelt, tomēr sarunu iznākumā panāca izlīgumu ar Švanku.
Par administratora un KPF management iespējamo saistību Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija bija ierosinājusi disciplinārlietu, bet šogad 5.maijā to izbeidza. Tāpat Ķekava šā gada 6.februārī iesniedza sūdzību arī Maksātnespējas administrācijā, kas sūdzību pilnībā noraidīja. Šo lēmumu Ķekava pārsūdzēja tiesā. Tiesa 7.jūnijā sūdzību pilnībā atzina par nepamatotu, atzīstot, ka nav konstatējusi, ka administrators neievēro normatīvo aktu prasības vai nepilda tiesas lēmumu.
Kā liecina Firmas.lv informācija, Ķekavas apgrozījums pagājušajā gadā palielinājies par 15%, sasniedzot 23,1 miljonu latu salīdzinājumā ar 20,04 miljonu apgrozījumu iepriekšējā gadā. Uzņēmuma zaudējumi pērn samazinājušies līdz 0,5 miljoniem latu salīdzinājumā ar 4,01 miljonu lieliem zaudējumiem 2011.gadā. Uzņēmums nodarbina 639 darbiniekus.
Lietuvas koncernā KG Group ietilpst uzņēmumi Kauno Grudai (Kauņas grauds), Vilniaus paukstynas (Viļņas putnu fabrika) un Kaisiadoriu paukstybas (Kaišadores putnu fabrika). Kompānijas kopējais apgrozījums pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu audzis par 14,5% un bija 1,4 miljardi litu jeb 280 miljoni latu.