Šāda budžeta aprēķinos ietilpst nepieciešamo izmaiņu veikšana, specifikāciju izstrāde, izmaiņu izstrāde, testēšana, kļūdu labošana, konkrēto labojumu ieviešana un projekta vadība. Savukārt 54% aptaujāto ir apzinājuši nepieciešamās budžeta aplēses, lai sekmīgi un bez bažām sagaidītu eiro ieviešanu.
Uz jautājumu par to, vai uzņēmumā ir apzinātas visas lietotās informāciju sistēmas (piemēram, grāmatvedības sistēmas, klientu apkalpošanas sistēmas, finanšu vadības sistēmas utt.), kurās būs nepieciešams veikt izmaiņas saistībā ar eiro ieviešanu, lielākā daļa aptaujāto jeb 73% atbildēja, ka svarīgākās komponentes ir noskaidrotas, kamēr 20% aptaujāto uzņēmumu atzina, ka saistībā ar vienotās valūtas ieviešanu nekas vēl nav veikts.
66% uzņēmumos ir noskaidrots apjoms, kas būtu nepieciešams katrai informācijas sistēmai, kurā iekļaujas atskaites, formas, kā arī integrācija ar citām sistēmām. Savukārt 34% šādus sagatavošanās darbus nav veikuši vai arī tam nav pievērsuši detalizētu uzmanību.
"Uzņēmējiem patlaban ir jārēķinās ar pietiekami būtiskām izmaksām, lai sakārtotu savas IT sistēmas. Tomēr šobrīd laiks ir dārgāks par naudu – vilcinoties un ļaujoties neziņai, savu problēmu var tikai padziļināt," situāciju raksturo LIKTA prezidente Signe Bāliņa. "Būtiski ir apzināties, ka, laikus neuzsākot izmaiņas, uzņēmumi var nonākt bezizejas situācijā, jo pašā gada nogalē IT uzņēmumi un speciālisti, visticamākais, būs pārslogoti un jaunus pasūtījumus vienkārši nepieņems ne par kādiem izcenojumiem."
Gandrīz puse no uzņēmumiem (49%) sadarbībā ar izstrādātāju ir apsprieduši un panākuši vienošanos par potenciālo konvertācijas scenāriju katrai no nepieciešamajām informācijas sistēmām. 37% uzņēmumu to nav paveikuši, tostarp vēl 14% to paveikuši tikai daļēji.
59% aptaujāto uzņēmumu vēl nav sagatavojuši tehnisko specifikāciju ietekmētajai informācijas sistēmai, kā arī gaidāmajai informācijas sistēmu integrācijai. Tikai 27% no visiem aptaujātajiem to jau ir paveikuši, bet 14% turpina aktīvi strādāt pie tehnisko specifikāciju sagatavošanas.
Savukārt informācijas pielāgošanai nepieciešamos iepirkumus veikuši ir tikai 37% uzņēmumu, kamēr 59% to vēl nav izdarījuši.
68% uzņēmumu nav slēguši līgumus, kas saistīti ar izmaiņām, ko veido katra no ietekmētajām informācijas sistēmām, savukārt tikai ceturtā daļa (25%) šādus līgumus ir noslēguši.
Gandrīz puse uzņēmumu (49%) nav noslēguši vienošanos vai pārrunājuši integrācijas procesu ar šo informācijas sistēmu izstrādātājiem, kuri nodrošinātu informācijas sistēmu veiksmīgu integrāciju – pretstatā 39% aptaujāto, kas jau ir sagatavojuši visu nepieciešamo. 12% uzņēmumu šo ir veikuši daļēji vai arī pārrunu veikšana ir tikai sākuma stadijā.
Vairāk kā pusē jeb 54% aptaujāto Latvijas uzņēmumu vēl nav veikta katras informācijas sistēmas izmaiņu atsevišķa izstrāde, bet 39% jau ir sākuši šo procesu.
51% uzņēmumos ir paredzēta akcepttestēšana un datu kvalitātes pārbaudes, kā arī noskaidrotas procedūras, kas tiks piemērotas, lai tiktu veiktas attiecīgo datu kvalitāšu pārbaudes. Savukārt 46% šo komponenti nav veikuši vai arī šādas pārbaudes nav paredzētas.
56% aptaujāto atzīst, ka viņu uzņēmumā nav paredzēta integrācijas testēšana ar ārējām vai iekšējām informācijas sistēmām, kā arī īpašas testa vides izveide, kas palīdzētu sekmēt integrācijas testēšanu. 39% uzņēmumos viss nepieciešamais jau ir paveikts.
Uz jautājumu, vai uzņēmumos ir paredzēti pietiekami tehniskie un programmatūras resursi testa vides nodrošināšanai, 61% aptaujāto atbildēja apstiprinoši, tostarp 7% vēl saskaņo un apzina nepieciešamo ieguldījumu. Savukārt gandrīz trešdaļa (32%) vēl nav paredzējuši nepieciešamos resursus šādas testa vides nodrošināšanai.
56% procentos aptaujātajos uzņēmumos vēl nav izstrādāts detalizēts pārejas plāns uz eiro, iezīmējot aptuveno laika posmu no 2013. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 15. decembrim. Aptuveni tikai trešdaļai (34%) šāds potenciālo izmaiņu plāns jau ir gatavs.
Savukārt rezerves plāns, kas būtu nepieciešams, ja kāda no informācijas sistēmām nebūtu pieejama pēc eiro ieviešanas dienas, izveidots ir tikai 27% no aptaujātajiem. 71% Latvijas uzņēmumu nav izveidojuši "plānu B" un paļaujas uz izveidotājām pamata iestrādnēm.
Uzņēmumiem tika lūgts minēt būtiskākās problēmas, ar kurām uzņēmuma informācijas sistēmu uzturētāji pārejas procesā jau saskaras vai varētu saskarties saistībā ar IT sistēmu pielāgošanu eiro. Kā lielākās problēmas aptaujātie min ar grāmatvedības sistēmām saistīto pāreju. Tāpat nozīmīga loma ir patērētajam darbinieku un laika resursam, kas uzņēmumiem liek novērsties no pamata darbiem.
Kā zināms, arī iepriekš Swedbank veiktais un augusta sākumā publiskotais pētījums uzrādīja, ka Latvijas uzņēmumu gatavības līmenis ir nepietiekams, jo vairumam uzņēmumu jābūt gataviem eiro jau pēc nepilniem trim mēnešiem. Kaut gan tikai 3% jūnijā aptaujāto uzņēmēju atzina, ka vēl neko nedara, lai gatavotos eiro ieviešanai, tomēr pētījums uzrāda, ka joprojām riskanti zema - zem 10% - ir uzņēmumu aktivitāte, plānojot skaidrās naudas plūsmu un tās atvieglošanu valūtas nomaiņas laikā.