LIKTA rosina skolās mācīt Datoriku un programmēšanu

Ar ko datorika atšķiras no informātikas? Man bija informātika skolā (pirms kādiem... 15 gadiem). Arī programmēšanu apguvu (toreizējo datoru līmenī). Tagad gan viss ir aizmirsies, bet toreiz bija interesanti.

Šis ir būtisks priekšlikums un ministram būtu vērts izškirties - matemātiku vai bībelstāstus.

Varbūt sāksim ar to, ka pamatskolā, kur šobrīd no 5.- 7. klasei māca informātiku tikai vienu stundu nenormālā tempā, pieliksim klāt vēl vienu stundu, lai bērni var paši patstāvīgi pildīt vingrinājumus, tā trenējot savas prasmes?! Šobrīd venā stundā skolotāja stāsta un rāda un kopā ar skolēniem pilda priekšā vingrinājumu, bet nākošajā stundā atkal ir jāņem jauna viela, nav iespēju skolēniem patstāvīgi pavingrināties pie jau apgūtā. Ja iznāk saslimt, tad vispār "izkrīt" jaunā viela. Tātad - VISMAZ 2 STUNDAS NEDĒĻĀ. Vēl - ko skolēni līdz 7. klasei arī iemācās, to visu paspēj aizmirst 8. un 9. klases laikā, kad informātikas stundu nav!!! Un atnākot vidusskolā, skolotājam jāsāk mācīt kā no baltas lapas. Tātad nākošais priekšlikums - mācām arī 8. un 9. klasē informātiku, ļaujam skolēniem daudz vingrināties, pildīt vismaz 3 stundas vingrinājumus, tikai tad pārejam uz jaunu tēmu. Ne tā kā tagad - izstāsta vielu, izstāsta citu vielu, vēl viena stunda ar trešo vielu un uzreiz 4. stundā jāraksta ieskaites darbs par visām trim jaunajām tēmām, kad patstāvīgi nav bijis iespēju vingrināties. Murgs.

Ar loģiku var saprast divas diezgan dažādas mācību disciplīnas. Vienā gadījumā ir runa par MATEMĀTISKO LOĢIKU - par izteikumiem, Būla izteiksmēm, kvantoriem, matemātiskām kopām, utml. Par to jau tagad runā matemātikas priekšmetā skolā - ja skolotājs ir uzdevumu augstumos, viņš šos pamatus izstāsta. Citā gadījumā ir runa par FORMĀLO LOĢIKU plašā nozīmē - kā tas ir vajadzīgs, piemēram, jurispudencē, utml. Tur vairāk runā par siloģismiem, par spriedumu veidiem, par to kas ir un kas nav loģiski pamatota spriedumu ķēdīte, par indukciju un dedukciju, utml. Protams, šī zinību nozare daļēji pārklājas arī ar matemātisko loģiku - bet tas ir cits priekšmets ar citiem uzdevumiem. Savukārt PROGRAMMĒŠANA ir vēl pavisam cita zinību nozare - tanī var aplūkot dažādas uzdevumu kategorijas, kuras var pierakstīt un atrisināt ar programmēšanas valodu līdzekļiem. Protams, datora procesora līmenī tiek pildītas loģiskas komandas. Bet cilvēks programmēšanu parasti uztver citādi - tur loģikai ir zināma vieta (lai varētu rakstīt nosacījuma un cikla operatorus), bet parasti akcents ir uz konkrēto priekšmetapgabalu, par ko tiek programmēts. T.i. ir jāveido algoritmisks modelis kādai dzīves jomai - tas jānokodē, jātestē un jāpielieto. Un dziļas matemātiskās loģikas prasmes tur varbūt reizēm noder, bet nav vienīgās noteicošās.

Cik gan var likt un likt klāt visvisādus priekšmetus skolā! Tas nabaga skolēns, lai izpildītu visus mājas darbus pēc labākās sirdsapziņas, mājās strādā vismaz 4-5 stundas. Kas nevar to visu izturēt, nemācās nemaz. Kāda ir loģika? Domāju, ka skolēniem skolā jāapgūst pamatpriekšmeti, tos pašus skolā, bez vēl speciāliem mājas darbiem, bet ko nu te visu iesaka - veselības, datorikas, ceļu satiksmes, droša seksa, drošības utt. un tā joprojām mācības - t.s. klases audzinātāja stundā.

LIKTA vēstule. Vai LIKTA kopā ar vēstuli nosūtīja ari speciālistus?

Cik zināms, tas jau tiek darīts, vienīgi grūti atrast programmēšanas speciālistus, kas būtu ar mieru strādāt skolās.