Kā redzams tagad, kad revolucionāru rokās nonākusi galvaspilsēta Tripole un opozīcijas izveidotās Nacionālās pārejas padomes pārstāvji jau gatavojas pārvākties uz turieni, šis alianses lēmums bija pareizs. Bez NATO palīdzības Kadāfi spēku uzveikšana diezin vai būtu iespējama. Turklāt pat ar visu šo lielo militāro atbalstu upuru skaits ir sasniedzis dramatiskos 20 tūkstošus. Par to visu nāksies atbildēt Kadāfi un viņam pietuvinātām personām, arī ģimenes locekļiem. Ir grūti pateikt, kurp varētu bēgt Kadāfi, jo starptautiskā krimināltiesa izdevusi orderi viņa arestam. Tas nozīmē, ka viņam ir slēgts ceļš uz visām valstīm, kas parakstījušas vienošanos par sadarbību ar minēto tiesu.
Pusgadu ilgušās cīņas apliecinājušas ne vien Kadāfī izveidotā represīvā mehānisma spēku, bet arī lielākās daļas Lībijas iedzīvotāju vēlēšanos veidot jaunu dzīvi. Ka šie centieni bija patiesi un tā nebija nejauša no ārpuses pasviestas revolucionāras idejas pārņemšana vai neapzinīga sekošana citām arābu pavasara pārņemtajām kaimiņvalstīm, bija redzams jau pavasarī. Soļot tukšām rokām pretī ieročiem, kā tas notika Lībijas revolūcijas sākumā, bija iespējams, tikai apzinoties savas cīņas taisnību.
Tādēļ var saprast jaunos opozīcijas karotājus, kas, nonākuši diktatora rezidencē Tripolē, dažādi iemūžina savu ierašanos elitārajos apartamentos. Viņi labi zina, ka ienākumi no galvenās stratēģiskās naftas nozares nedeva labumu sabiedrībai, bet gan tikai šauram valdošajam slānim. Savukārt Kadāfī jau sen apzinājās, ka valsti dara bagātu energoresursi, taču bija pārliecinājis sevi, ka viegla nauda tautai nevar nākt par labu, jo vienīgi palielinot prasības un bīstamas ambīcijas.
Lībija turpmāk varēs izmantot savas nacionālās bagātības citādi. Salīdzinājumā ar citām arābu valstīm pārmaiņas tur šķiet vieglāk īstenojamas gan stratēģisko resursu pieejamības dēļ, gan salīdzinoši nelielā iedzīvotāju skaita (6 miljoni) dēļ. Piemēram, 80 miljonus iedzīvotāju lielajā Ēģiptē, kur arī tika gāzts 30 gadu valdījušais prezidents Hosnī Mubaraks, stratēģisko izejvielu ir mazāk.
Nacionālā pārejas padome paziņojusi, ka uz ekonomisku pretimnākšanu var paļauties tās Rietumu valstis, kas sniegušas atbalstu īstajā laikā. Jāteic abpusēja interese - politiska un ekonomiska palīdzība, arī sadarbība ar Lībiju - ir viena no ES un ASV šā brīža prioritārajiem uzdevumiem.