Lindermans intervijā Vesti Segodna kopumā referendumu novērtējis kā izdevušos, īpaši jau Latgalē. Viņa skatījumā, par labiem referenduma rezultāti uzskatāmi visās tajās pašvaldībās, kur par krievu valodu nobalsojuši vismaz 20% dalībnieku, kas došot pamatu šajās vietās prasīt krievu valodai reģionālās valodas statusu.
"Teikšu pat tā - Latgalē šis jautājums jau ir izlemts. Ar pārliecību varu teikt, ka krievu valoda iegūs tur nepieciešamo statusu, - tas ir tikai laika un pūļu jautājums," izteicies politiķis, "ja 85% Daugavpilī nobalsojuši par krievu valodu, tad nav nekādu iespēju apturēt šo procesu. Situācijai ir jāmainās, un tā mainīsies. Cik ātri tas notiks - tas atkarīgs no mums."
Runājot par nākotnes plāniem, Lindermans sola būt aktīvs un turpināt "žmiegt" situāciju Latgalē. Lindermans uzrunāšot pašvaldību vadītājus, lai viņi atbalstītu krievu valodas izmantošanas paplašināšanu, piemēram, atbildot uz krievu valodā rakstītām vēstulēm šajā pašā valodā. Tuvākajā laikā krievu valodas aktīvists apņēmies tikties ar Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas pašvaldību vadītājiem. Ja pašvaldību vadītāji atteikšoties atbalstīt krievu valodu un "nostāsies pret savu iedzīvotāju vairākumu", pret tām tiek solīts rīkot protesta akcijas.
"Mūsu labā spēlē fakts, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Jārada tāda atmosfēra, kurā kandidātam, kurš neatbalsta šo jautājumu, vienkārši nav iespēju tikt ievēlētam ar krievu balsīm," sacījis Lindermans, kurš arī pats veidos savu partiju, kas piedalīsies vēlēšanās.
Lindermans bažījas, ka krievu balsis vēlēšanās var "izšķīst". Tas viņu īpaši bažīgu dara Latgales kontekstā, kur "sadibināta kaudze" reģionālo partiju. Pēc Lindermana vārdiem, šīs partijas formāli nebūšot saistītas ar Vienotību, taču patiesībā būšot tās struktūras. Politiķis redz sev uzdevumu šim procesam atbildēt un radīt tādu partiju, kuras galvenās rūpes būs par krievu valodu un kas neļautu šo jautājumu aizmirst.
Tikšot izvērsta arī iniciatīva pie mājām stiprināt adrešu plāksnītes divās valodās. Šo akciju gribot atbalstīt arī liels skaits Rīgā dzīvojošo. "Krievu burti rada pareizo psiholoģisko atmosfēru," piebildis aktīvists. Tāpat no valsts tikšot prasīti ievērojami līdzekļi latviešu valodas mācīšanai cittautiešiem.
Lindermans pastāstījis, ka pēc pāris nedēļām tiks izveidota arī Krievu valodas sabiedriskā inspekcija. Tās funkcija būšot staigāt pa dažādām sabiedriskām vietām un pārliecināties, vai atbildes ir iespējams saņemt arī krievu valodā. Piemēram, ja veikalā vai bankā kāds atteiksies runāt krieviski, šīs iestādes tikšot publiski kauninātas, lai arī vairāk uzmanības tiek solīts pievērst atsaucīgo iestāžu slavēšanai. Sākotnēji tas notiks īpaši izveidotā mājaslapā internetā, taču krievu valodas aktīvisti iecerējuši vienoties arī ar krievvalodīgajiem masu medijiem, lai arī viņi pievienojas "kopējai lietai".
Lindermans atzinis, ka tomēr nebija gaidījis, ka tik liels skaits latviešu mobilizēsies un referendumā nobalsos pret krievu valodu. Savukārt uz norādi, ka referendums nav sasniedzis mērķi sākt pušu dialogu, bet tā vietā parādījusies iniciatīva bērnudārzos pāriet tikai uz apmācībām latviešu valodā, krievu valodas aktīvists paudis viedokli, ka dialogs esot sācies, bet minētā iniciatīva vien liecinot, ka pie varas ir "politiskie kretīni". "Ja šāda iniciatīva no diskusijām ekspertu vidē nonāks līdz reālai apspriešanai Saeimā - mēs iziesim ielās," solījis Lindermans.
"Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" ieceri sarīkot referendumu par pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem Lindermans "ar prātu" atbalstot, taču tur krieviem esot pārāk daudz dažādu interešu, piemēram, daudzi nepilsoņi šo statusu grib saglabāt, lai bez vīzas varētu braukt uz Krieviju.