Biedrības pārstāvji apgalvo, ka aptuveni 750 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju krievu valoda ir dzimtā, un šā gada 18.februārī notikušais valodu referendums kalpo par pierādījumu augstajam pieprasījumam pēc krievu valodas Latvijā.
Medikamentu lietošana bez rūpīgas iepazīšanās ar lietošanas instrukciju dzimtajā valodā, rada apdraudējumu patērētāju veselībai un pat dzīvībai, teikts Lindermana izplatītajā paziņojumā.
Biedrības pārstāvji atsaucas arī uz 21.februārī publicēto Eiropas komisijas ziņojumu par cīņu ar rasismu un neiecietību, kurā anotāciju neesamība pie medikamentiem krievu valodā minēta kā viena no neatrisinātajām Latvijas veselības aprūpes sistēmas problēmām.
Biedrība aicinājumu medikamentiem pievienot arī lietošanas pamācības krievu valodā kopumā izsūtījusi 29 farmācijas kompānijām un sola rūpīgi sekot tam, kuri uzņēmumi viņu iniciatīvai atsauksies.
Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Pole norādīja, ka šobrīd Latvijā spēkā esošie normatīvi paredz, ka medikamentu iepakojumiem obligāti jāsatur anotācijas latviešu valodā, bet lietošanas pamācību tulkojumi citās valodās ir pašu zāļu ražotāju vai to izplatītāju ziņā.
Laikraksts Diena šā gada martā pārliecinājās, ka zāļu lietošanas instrukcijas krievu valodā nav bieži sastopamas. Tādas bija atrodamas tikai trijās no 20 nejauši izvēlētām dažādu ražotāju zāļu kastītēm.
Visās bija marķējums un instrukcija valsts valodā, kā arī diezgan daudzās citās valodās - arī lietuviešu un igauņu. Valodu referenduma laikā zāļu instrukciju valodas jautājums bija arguments vairākiem krieviski runājošajiem, kāpēc viņi vēlas krievu valodai otras valsts valodas statusu. Aptaujājot Daugavpils aptiekas,Diena gan dzirdēja atšķirīgus viedokļus par problēmas mērogu.
«Jā, dažreiz prasa pārtulkot instrukciju [krievu valodā] vai paskaidrot, taču ne īpaši bieži,» saka Ināra Lapinska, Daugavpils aptiekas Senā grīva vadītāja. Katram klientam būtu neiespējami pārtulkot pilnīgi visu instrukciju, taču aptiekas darbinieki pastāstot par zāļu lietošanu, devām, blaknēm. Citā Daugavpils aptiekā - Viestura aptiekā -Diena uzzināja, ka instrukcijas latviešu valodā problēmas neradot. «Nē, nesūdzas gan. Ja cilvēks ko nezina, farmaceits taču pilnīgi visu paskaidro saprotamā valodā. Mums pat poliski divas darbinieces runā un skaidro. Te tiešām nav problēmas,» saka Otīlija Badune, aptiekas vadītāja. Savukārt citā aptiekā teica, ka cilvēki pat mēdzot izvēlēties labāk pirkt zāles ar instrukciju tieši krievu valodā.
Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība), jautāta par problēmām ar zāļu instrukciju valodas jautājumu, saka: «Manā rīcībā nav nevienas oficiālas sūdzības par to.»
Aptieku tīkla Euroaptieka valdes locekle Inga Zemdega-Grāpe laikrakstam Diena atzīst, ka bijušas dažas iedzīvotāju sūdzības par zāļu instrukciju valodu. Viņa vispirms uzsver - katram farmaceitam ir pienākums ne tikai izsniegt zāļu paciņu un paņemt naudu, bet arī obligāti veikt tā saukto farmaceitisko aprūpi, proti, jākonsultē pacients par zāļu lietošanu, devām, blaknēm un kontrindikācijām viņam saprotamā valodā. I. Zemdega-Grāpe pieļauj risinājumu: varbūt aptiekas varētu pacientiem pēc pieprasījuma izdrukāt un izsniegt medikamentu instrukciju krievu valodā, taču tad ražotājiem tās būtu jāpārtulko, jāapstiprina un jāievieto elektroniskajā vidē. Viņasprāt, tā gan drīzāk varētu būt rekomendācija ražotājiem, nevis obligāts pienākums.