Patlaban iedzīvotāju nabadzības jeb minimālo ienākumu slieksni aprēķina, ņemot vērā 1991.gadā noteiktu iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozu. Kā otrdien preses konferencē norādīja labklājības ministre Ilze Viņķele (V), tas nav pamatots un nav sasaistīts ar rādītājiem, kas raksturo iedzīvotāju situāciju.
Viena no LM piedāvātajām alternatīvām paredz noteikt visiem iedzīvotājiem vienu iztikas minimumu 30%, 40%, 50% vai 60% apmērā no mediānas ienākumiem jeb vidējās algas mēnesī, kas aprēķināta, atmetot galējības - pašus lielākos ienākumus un pašus mazākos. Patlaban šī summa varētu būt 500 lati, skaidroja LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.
Viņa arī piebilda, ka virzīšanās uz lielāku iztikas minimuma procentu varētu notikt, ņemot vērā valsts finanšu iespējas.
Otrs variants paredz iztikas minimuma aprēķināšanu pēc tādas pašas metodes, tomēr tā lielumu noteikt procentuāli - 30%, 40%, 50% vai 60% apmērā - atšķirīgu dažādām iedzīvotāju grupām, atkarībā no viņu vajadzībām.
Savukārt trešais variants, kuru LM uzskata par piemērotāko, paredz izstrādāt jaunu iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozu vai vairākus grozus dažādām iedzīvotāju grupām.
"Labklājības ministrija atbalsta trešo variantu, jo tas ir precīzāks un uz dažādām sociālām grupām jūtīgāks," skaidroja labklājības ministre.
LM valsts sekretāre piebilda, ka trešajā gadījumā iztikas minimuma grozs varētu tikt aprēķināts četrām iedzīvotāju kategorijām - vientuļa persona, pāris, pāris ar vienu bērnu un pāris ar diviem bērniem. Groza aprēķināšanā varētu tikt ņemtas vērā trīs pamata kategorijas - pārtika, mājoklis un pārējās.
Citas valstis, kuras izmanto līdzīgu metodi, piemēram Itālija un Zviedrija, parasti šos grozus atjauno reizi trijos vai divos gados, piebilda Jaunzeme.
Vienlaikus LM rosina ieviest valsts pamatbudžeta finansētu bāzes jeb sociālo vecuma pensiju, tuvinot to minimālajam ienākumu slieksnim. Šobrīd minimālais vecuma pensijas apmērs ir 45 lati un to maksā no sociālā budžeta.
Kā skaidroja LM valsts sekretāre, ja šobrīd jaunpiešķirto pensiju apmērs ir salīdzinoši liels, tad, ņemot vērā negatīvos iedzīvotāju sociālo iemaksu maksāšanas ieradumus, nākotnē pensiju lielums varētu būt krietni mazāks. Valsts pamatbudžeta finansētas bāzes pensijas ieviešana uzlabotu pensiju saņēmēju finansiālo situāciju.
LM rosina vēl virkni citu izmaiņu sociālās palīdzības sistēmā, kas izklāstītas ziņojumā "Priekšlikumi sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai".
Ziņojumu otrdien izskatīja valdībā. LM plānojusi sākt sarunas ar pašvaldībām par konkrētu pasākumu ieviešanu un labākajiem risinājumiem.
LM speciālisti gan atzina, ka plāno paredzēto pasākumu ieviešana būs laikietilpīgs process un arī konkrētus termiņus iepriekšminēto pasākumu ieviešanai minēt nevarēja. Plāns esot izstrādāts desmit gadiem uz priekšu.