Viņa dzimtajā Mērsragā saka - mums ir paveicies, ka ir tāds Leonīds. Gada sākumā plašu interesi izraisījusī «Spilves pļavu lieta», kad atklājās - L. Loginovs caur Singapūrā reģistrētu kompāniju mēģinājis noslēgt līgumu ar paša pārvaldīto brīvostu par 200 ha lielas teritorijas nomu -, iespējams, var kļūt par ostas saimnieka Ahilleja papēdi. Pats L. Loginovs par notiekošo teic, ka nav bijis ne mazākā nodoma slēpties, kur nu vēl aiz ofšoriem.
Šaubu avots
«Neviena ofšora man nekad nav bijis un nebūs, kaut gan tagad jāsāk domāt, ka vajag,» L. Loginovs skaidro, ka, slēdzot nomas līgumu, bijis legāli reģistrēts Singapūras uzņēmumā kā līdzīpašnieks, pats saka, ka gribējis maksāt nodokļus Latvijā, tāpēc atteicies no piedāvājuma dibināt ofšora kompāniju. Vērienīgo projektu finansēt uzņēmusies tikai Singapūras banka, kas pieprasījusi, lai arī uzņēmums būtu tur reģistrēts. Tomēr tas jau slēgts. «Investors, iepazīstoties ar to, kā Latvijā šis projekts tika nozākāts, nonievāts un citādā veidā neskaisti interpretēts, uzrakstīja iesniegumu ostai, ka vairs nevēlas šeit turpināt savu darbību,» sašutis ir L. Loginovs un norāda, ka zaudētāji ir visi. Par galvenajiem vaininiekiem viņš dēvē medijus, kas tā vietā, lai vērstos tiesībsargājošajās institūcijās, sākuši «bazūnēt». «Spilves pļavu uzracējs» LTV raidījuma De facto žurnālists Jānis Geste gan norāda - L. Loginovam būtu pašam jāskaidro investoram, ka viņš kā ietekmīga amatpersona nav uzskatījis par vajadzīgu informēt savus darba devējus, ka pats iesaistīts projektā. «Šajā situācijā L. Loginovam būtu jāmeklē vainīgie nevis medijos, bet gan jāpaskatās uz to, cik viņa paša rīcība atbilst labas pārvaldības principiem,» uzsver J. Geste. Lai arī investīcijām Spilvē naudas krāns tagad jau esot aizgriezts, noslēgtā līguma būtību izvērtēs likumsargājošās iestādes. Vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP)saka: «L. Loginova rīcība Spilves pļavu iznomāšanas jautājumā skaidri apliecina, ka Rīgas brīvostas pārvaldnieks zaudējis jebkādu pamatu valdes uzticībai,» un piebilst - viņa publiski demonstrētā neaizskaramības un pārākuma poza ir absolūti nepieņemama tik augsta līmeņa amatpersonai, un tas viss kopumā rada šaubas par pārvaldnieka paša vēlmi un iespējām šo amatu ieņemt arī turpmāk.
Atrodiet labāku
Pats ostas pārvaldnieks neslēpti atzīst: «Izmest mani nav problēmu, problēma ir atrast manā vietā kādu citu.» «Tas, ka viņš tur ir bijis tik ilgi, ir galvenais iemesls, kāpēc viņš tur varētu noturēties vēl ilgāk,» spriež bijušais Rīgas mērs Gundars Bojārs. Ilggadējais brīvostas valdes loceklis Viesturs Silenieks (ZZS), kuru no amata atbrīvoja pirms mēneša, uzskata, ka L. Loginova trumpis ir viņa atklātība un noteiktība. «Kad Loginovs sāka pārvaldīt ostu, uzņēmēji skraidīja pa ostu, šaudījās, viens otram draudēja. Loginovs viņus apsēdināja pie viena galda, pateica - vai nu tagad viens otru apšausiet, vai arī klausīsiet mani, jautājums, kurš vēl tā varētu?» varoņteikas elementus pārvaldnieka raksturojumā ievij V. Silenieks.
Par ostas uzraugu L. Loginovs kļuva 1998. gadā, kad viņu apstiprināja toreizējais satiksmes ministrs Vilis Krištopans. «Bija vairāki kandidāti, apstājos pie Loginova, lai arī man bija ilgas pārdomas, jo viņš nāca no zvejniekiem, taču vienmēr esmu paļāvies uz cilvēku spēju izaugt, kas notika arī šajā gadījumā, domāju, ka Loginovs sevi ir pierādījis,» uzskata V. Krištopans. L. Loginovs uzsver: «Ja aiziešu, esmu pārliecināts, ka man no visas pasaules būs piedāvājumi strādāt.» Jautāts, vai bijuši kādi piedāvājumi no kaimiņostām, viņš attrauc: «Man taču var būt komercnoslēpumi?» Pēc tam gan atzīst - piedāvājumu bijis gana daudz.
Par L. Loginova darba metodēm brīvostā diskusijas paceļas ik pa brīdim. Viņu atlaist gribēja Einara Repšes valdība, taču neizdevās - avoti min, ka tieši «Leonīda faktors» bijis par iemeslu šīs valdības krišanai. Pats E. Repše atsakās komentēt L. Loginovu kā personību - nepazīstot tik labi. Taču vēlējies nomainīt, jo neapmierinājis darba stils Rīgas brīvostā. Zatlera Reformu partija (ZRP) aktualizējusi šo jautājumu pērnā gada beigās, sākot diskusiju par nepieciešamību pēc pamatīgām ostu reformām, kā vienu no iemesliem minot arī pārvaldnieka faktoru. Tādējādi, no paša L. Loginova izdzirdot, ka vēl pagājušovasar Valdis Zatlers viņam personīgi piedāvājis palīdzēt ar transporta programmu Latvijas valstij, savukārt partijas biedri vai tai pietuvinātas personas piedāvājušas satiksmes ministra portfeli, rodas pamatota neizpratne. V. Zatlers par šiem apgalvojumiem saka, ka baumas vienmēr ir bijis viens no Latvijas politikas spēcīgākajiem instrumentiem, īpaši «veco» vidū, un norāda: «Tas izskatās pēc Šlesera scenārija, kurš arī man uzmetās publiskajā telpā par lielu draugu un pat noorganizēja, ka mūs kopā nofotografē.» Aicinājumu L. Loginovam kļūt par satiksmes ministru viņš pilnībā noraida un atgādina, ka ZRP dibināšanas laikā neskaitāmas personas runājušas it kā partijas vārdā un izteikušas dažnedažādus piedāvājumus, kam nav bijis nekāda sakara ar ZRP idejām. «Man joprojām ir neērti no Kirova Lipmana,» saka V. Zatlers un atgādina, ka ZRP vārdā hokeja federācijas prezidentam ticis piedāvāts finanšu ministra portfelis.
Zēns no laukiem
Tomēr, lai arī politikas kuluāros regulāri tiek spriests, kā no L. Loginova atbrīvoties, ar viņu kopā strādājošie saka labus vārdus. Anita Leiškalne, ostas sabiedrisko attiecību speciāliste, uzsver «cik ļoti mēs viņu mīlam», V. Silenieks saka, ka droši ar viņu ietu izlūkos. «Brīžiem viņš ir ļoti pretrunīgs, brīžiem arī nav viegli, jo cilvēks tāds emocionāls - var iekarst un sadot pa galvu jebkuram,» atzīst V. Silenieks, taču piebilst - profesionāļus novērtējot. L. Loginovs neslēpj, ka ostā strādā viņa radi un draugi, darbā tie pieņemti likumīgi un izvērtējot rezultātus, īpaša labvēlība nevienam nepienākoties.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols gan atzīst, ka L. Loginovs ir paštaisns un varētu būt elastīgāks - sliktais piemērs viņa stūrgalvībai ir mēģinājums ar visiem iespējamiem administratīvajiem šķēršļiem kavēt Rīgas brīvostas naudas piešķiršanu EXPO izstādei Šanhajā, kā dēļ Latvijas paviljons tika atvērts 25 dienas vēlāk, nekā vajadzētu.
Mērsragā par viņu ir sajūsmā - ostas pilsētiņas mērs Lauris Karlsons emocionāli stāsta, kā L. Loginovs tūlīt būs uzcēlis kapliču, kas tur pietrūkusi gadus divdesmit, atteicies no algas, ko saņem kā Mērsraga ostas valdes loceklis, to atdāvinot bērnudārzam, no 1. septembra ar viņa atbalstu Mērsraga skolā sāks darboties jūras novirziena klase. L. Loginovs neslēpj, ka mīl dzimto Mērsragu, kur gan sācis skolā iet, gan jūrā braukt, bijis arī kolhoza 1. maijs priekšsēdētājs.
«Man reāli pietrūkst Mērsraga, es neesmu pilsētnieks, bet gan zēns no laukiem,» kad ietekmīgais vīrs runā par dzimto pusi, balsī ieskanas maigāki toņi. Viņš priecājas, ka abas meitas arī mājas būvē dzimtajā pusē. Pēc aktīvās darbības izbeigšanas viņš plāno tur atgriezties pavisam. «Es gribu tur pielikt punktu savai dzīvei,» teic L. Loginovs.