Diskusijas ietvaros LTV darbinieki varēja izjautāt sešus LTV valdes priekšsēdētāja amata kandidātus. Kandidāti iepazīstināja ar savām vīzijām par LTV nākotnes attīstību, bet LTV darbinieki šo iespēju izmantoja, iztaujājot kandidātus gan par viņu karjeras pagātnes posmiem, gan noskaidrojot, kāda ir viņu izpratne par sabiedriskā medija darbības pamatprincipiem.
Vairāki izteikumi, piemēram, par valdes apstiprinātu pieaicināmo ekspertu sarakstu vai piedāvājums nodrošināt saturu krievu valodā, izveidojot aplikāciju, kas automātiski iztulkotu latviešu saturu krieviski, radīja neizpratni par to, vai daži kandidāti tiešām ir gatavi darbam LTV valdē.
NEPLP organizēto diskusiju atklāja NEPLP pārstāve Aurēlija Ieva Druviete, kura norādīja, ka šī tikšanās ir tikai daļa no trešās atlases kārtas. Tajā piedalījās biznesa vadības konsultants Gints Miķelsons, kuram jau ir pieredze darbā ar LTV, jo 2012. gadā, mainoties LTV valdēm, Miķelsons strādājis gan kā prokūrists, gan kā valdes padomnieks; biznesa konsultants, lektors un AS Olainfarm mārketinga tirgus datu analītiķis Einārs Giels; bijušais MIX Media Group mārketinga un reklāmas direktors Andris Māliņš, kurš LTV agrāk strādājis vadošos amatos; kādreizējais režisors un producents Jānis Rušenieks, kurš savulaik veidojis arī LTV saturu; LTV pagaidu valdes locekle Vikija Valdmane-Rozenberga, kura ir vienīgā kandidāte no LTV darbinieku vidus – līdz šim viņa darbojusies kā LTV satura redaktore, kā arī simtgades Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.
Vispirms konkursa finālisti LTV darbiniekiem prezentēja savu vīziju par to, kā LTV būtu jāattīstās tuvākajā laikā, un nosauca, kādas būtu viņu prioritātes, ja viņiem izdotos nokļūt amatos, savukārt pēc tam jautājumus varēja uzdot LTV darbinieki. Gan Miķelsons, gan Māliņš kā savu prioritāti izvirzīja jauniešu auditorijas piesaisti, kas gan panākama dažādiem paņēmieniem. Miķelsona redzējumā LTV jādodas interaktīvas interneta televīzijas virzienā un jāmaina satura izplatīšanas virzieni un veidi, viņš arī uzteica LSM.lv attīstību pēdējo gadu laikā. Savukārt Māliņš uzsvēra, ka ir nepieciešama nevis revolūcija, bet evolūcija, jo daudz laba jau ir paveikts, bet nākotnē būs jāražo ļoti daudz augstvērtīga un interesanta satura. Māliņš norādīja, ka šobrīd ekrānā redzot daudz kļūdu.
Rušenieks paudis bažas par LTV tehniskās bāzes ilgtspējību, tādēļ viņa prioritāte būtu ieguldījumi tehnoloģijās. Viņš uzsvēra, ka kandidē brīvprātīgi un neviens viņu uz šo solu nav skubinājis. Rušenieks LTV kolektīvam norādīja, ka darbiniekiem jābeidz kalpot. Vēlāk, aicināts paskaidrot savus izteikumus, Rušenieks nebija spējīgs precīzi pateikt, kam tieši, viņaprāt, LTV būtu jābeidz kalpot. Viņš arī norādīja, ka LTV veidotais saturs ir valsts drošības garants. Giels piedāvāja atrast papildu resursus pašā uzņēmumā, maksimāli optimizējot visus iekšējos procesus, kā arī aicināja sekot aktuālām nozares novitātēm, piemēram, ieviešot 360 grādu kameras risinājumu, kas varētu uzrunāt jaunāku auditoriju.
Savukārt gan Juhņēviča, gan Valdmane-Rozenberga kā savu mērķi norādīja pašreizējā LTV kvalitātes līmeņa noturēšanu, neskatoties uz šā brīža finanšu situāciju. Juhņēviča esošo situāciju redz reālistiski un norādīja, ka, darbu uzsākot jaunajiem valdes locekļiem, dzīve nekļūs par rožu dārzu. Viņa uzteica LTV darbu aizvadītajā gadā un norādīja, ka skatītāji gaida tikpat labu saturu arī turpmāk, tomēr sabiedrība nezina, ka liela daļa darba paveikta uz mērķdotāciju pamata. Juhņēviča arī norādīja, ka šis un nākamais gads prasīs stingru finanšu disciplīnu, kā arī uzsvēra, ka jebkurā projektā primāri svarīga ir iekšējo resursu izmantošana, nepieaicinot ārpakalpojumu sniedzējus, ja tas ir iespējams. Valdmane-Rozenberga arī uzsvēra to, ka esošā finansējuma apstākļos augstās kvalitātes latiņas saglabāšana būs izaicinājums. Viņa pauda, ka LTV jau ir spērusi nopietnus soļus digitālās platformas attīstības virzienā, kā arī norādīja, ka kopīgiem spēkiem turpmāk vairāk jācenšas pārliecināt naudas devējus par finansējuma nepieciešamību.
Uzdodot jautājumus kandidātiem, LTV darbinieki nevairījās no jautājumiem, kas skāra kandidātu pieredzi iepriekšējās darba vietās, kā arī tiecās noskaidrot, kāda ir viņu izpratne par mūsdienīgu sabiedrisko mediju.
Māliņš tika iztaujāts par to, vai viņa pēdējā darba vietā – MIX Media Group – pastāv apmaksāta satura iespējamība. Māliņš uz to atbildēja apstiprinoši, taču norādīja, ka tas viņam neesot pieņemami un tas esot viens no iemesliem, kādēļ viņš no turienes aizgājis. Tika arī jautāts, vai aiziešana no darba LTV nav bijusi saistīta ar labvēlīgu nosacījumu piedāvāšanu Aināra Šlesera politiskajām reklāmām, ko Māliņš kategoriski noraidīja.
Kandidāti tika izvaicāti par viņu piederību politiskajām partijām vai apvienībām kādā dzīves posmā. Miķelsons, Māliņš, Valdmane-Rozenberga, Giels un Juhņēviča norādīja, ka viņi nav nekādā veidā saistīti ar kādu partiju, savukārt Rušenieks aizvadītajās Saeimas vēlēšanās kandidējis no Latvijas Reģionu apvienības saraksta. Tieši Rušenieka redakcionālās neatkarības izpratne radīja vislielāko LTV darbinieku satraukumu, jo viņš piedāvāja izveidot uz raidījumiem aicināmo un pieaicināmo ekspertu sarakstu, kas būtu jāapstiprina valdei. Šo ideju viņš skaidroja ar to, ka par medija politiku esot jāatbild valdei un žurnālisti nevarot izlemt, kādu ekspertu aicināt uz sarunu. Šis apgalvojums radīja ļoti skaļas diskusijas un arī pārējiem kandidātiem tika uzdots jautājums, vai viņi piekrīt šādai redakcionālās neatkarības interpretācijai. Miķelsons, Māliņš, Valdmane-Rozenberga, Giels un Juhņēviča norādīja, ka Rušenieka piedāvājums viņiem nav pieņemams.
LTV darbinieki arī noskaidroja potenciālo valdes locekļu redzējumu par satura attīstību krievu valodā. Lielākoties domas par to, ka šim saturam jābūt un no lineārās televīzijas tam pamazām jāvirzās uz digitālo vidi, kandidātu vidū sakrita. Einārs Giels publiski atzina, ka nepārzina LTV piedāvājumu krievu valodā, jo nav skatījies LTV krievu satura redakcijas veidotos raidījumus. Lai optimizētu krievu satura ražošanu un nodrošinātu tā digitalizāciju, Giels ierosināja rast tehnoloģisku risinājumu, piemēram, aplikāciju, kas automātiski pārtulkotu latviešu saturu krieviski, iepludinot to LTV interneta platformu ziņu plūsmā. Vaicāti par LTV attīstību digitālajā vidē, visi kandidāti norādīja, ka tuvākajā laikā digitālā satura finansējumam vajadzētu pieaugt līdz 20 % no satura budžeta.
Šo publisko diskusiju kā daļu no LTV valdes konkursa trešās kārtas organizēja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). Šo pasākumu LTV telpās organizēja NEPLP, un visa no NEPLP iepriekš saņemtā informācija par organizatoriskajiem jautājumiem lika noprast, ka pasākums paredzēts tikai LTV darbiniekiem. Lai nodrošinātu to, ka LTV kolektīvs varētu pilnīgi atklāti runāt ar saviem potenciālajiem vadītājiem, citu mediju pārstāvji uz pasākumu netika aicināti, bet atnākušajiem mediju pārstāvjiem tika nodrošināta iespēja ar kandidātiem aprunāties pēc tikšanās, skaidroja LTV pārstāve.
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis