Paredzēts, ka LVRTC tuvākajā laikā pilnībā atgūs kopš 2019.gada ieturēto projekta finansējuma daļu.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) kopš 2019.gada marta veica ieturējumu 25% apmērā no visiem veiktajiem un deklarētajiem projekta īstenošanas izdevumiem. Ieturējums veikts, pamatojoties uz to, ka CFLA bija nepieciešams pārliecināties par projekta īstenošanas gaitas atbilstību Eiropas Savienības (ES) fonda finansējuma nosacījumiem un gūt apstiprinājumu, ka Finanšu ministrijas kā revīzijas iestādes ziņojumā noteiktie riski nav attiecināmi uz LVRTC kā platjoslas projekta otrās kārtas īstenotāju.
Atbildīgās institūcija - Eiropas Komisija - ir sniegusi skaidrojumu par LVRTC projekta pārvaldības atbilstību, kurā norādīts, ka visi Finanšu ministrijas izteiktie un uzturētie riski nav attiecināmi uz platjoslas projekta otro kārtu, līdz ar to šādu risku nav un ieturētais finansējums ir jāatjauno.
Kopš 2019.gada, lai nodrošinātu projektā sasniedzamo mērķu īstenošanu, ievērojot uzņemtās saistības ar būvniekiem, LVRTC finansēja gan ieturētos līdzekļus, gan nodrošināja savu projekta līdzfinansējuma daļu - 15% no projekta īstenošanas kopējās summas.
LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols norāda, ka, "ieguldot savus līdzekļus uz periodu, kas nepieciešams, lai argumentētu un skaidrotu revīzijas institūcijai projekta īstenošanas atbilstību, LVRTC ir rīkojies kā atbildīgs saimnieks, nodrošinot, ka projekts tiek īstenots paredzētajā apjomā un laikā".
Optiskais tīkls, kas ir būtisks nacionālo un reģionālo elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem, būs pieejams atbilstoši plānam, uzsver Ozols.
Šobrīd platjoslas projekta otrajā kārtā ir izbūvēta un pieņemta ekspluatācijā 1948 kilometru gara optiskā kabeļu tīkla trase. Ir izveidots un pieņemts ekspluatācijā 261 "vidējās jūdzes" piekļuves punkts. Šāds optiskā tīkla pārklājums ļāvis sasniegt 176 "baltās teritorijas", kurās elektronisko sakaru komersanti varēs sniegt pakalpojumu aptuveni 69 300 mājsaimniecības, kas ir 82,7% no noteiktā projekta rezultatīvā rādītāja.
Līdz šī gada beigām plānots izbūvēt un pieņemt ekspluatācijā vēl aptuveni 15 kilometrus optiskā kabeļu tīkla trases un 21 "vidējās jūdzes" piekļuves punktu.
Paredzēts, ka 18 piekļuves punkti tiks izveidoti pie izglītības iestādēm, bet trīs piekļuves punkti būs izveidoti mobilo sakaru operatoru bāzes stacijās. Atbilstoši noteiktajiem laika grafikiem, pirmie pieslēgumi izglītības iestādēs būs izveidoti jau jūlijā, bet pārējie - līdz novembra beigām.
Kopumā projekta pirmās un otrās kārtas laikā būs izbūvēti aptuveni 3620 kilometri optiskā tīkla un 459 "vidējās jūdzes" piekļuves punkti.
Šobrīd LVRTC platjoslas optisko tīklu izmanto 15 reģionālie un nacionālie elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, tostarp trīs mobilo sakaru operatori. Lielākā daļa no tīkla lietotājiem ir reģionālie operatori. Operatori šobrīd ir iznomājuši un izmanto 6278 kilometrus tīkla trases.
Pēc iznomāto kilometru skaita visvairāk jeb 672 kilometrus pieslēgumu optiskajam tīklam izmanto Madonas novadā, tam seko Bauskas novads, kur izmanto 543 kilometrus, Talsu novads izmanto 514 kilometrus, Rēzeknes novads - 513 kilometrus, Valmieras novads - 476 kilometrus un Dobeles novads izmanto 459 kilometrus.
Platjoslas projektu īsteno LVRTC. Otrās kārtas finansējums ir 49 734 253 eiro, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 42 274 115 eiro, bet LVRTC ieguldījums - 7 460 138 eiro.
LVRTC pērn strādāja ar 25,216 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 14,3% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 20,1% un bija 5,581 miljons eiro, liecina informācija "Firmas.lv".
LVRTC ir galvenais radiofonijas un televīzijas programmu zemes apraides tīkla operators valstī. LVRTC arī pārvalda valstij piederošās mobilo sakaru operatora "Latvijas mobilais telefons" daļas.