LZA nelolo cerības uz ātru konflikta risinājumu ar koncertzāli Rīga

Tomēr tas notiks, un, iespējams, tiem, kuri svētdien, 20.septembrī, ieradīsies uz koncertzālē paredzēto koncertu, nāksies samierināties ar koncertzāli bez elektrības un citiem komunālajiem pakalpojumiem.Rudāns sacīja, ka LZA "nedzīs ārā cilvēkus, kuri turpmāk nāks uz pasākumiem", arī koncertzāles valdes locekli Juri Milleru ar kādiem prettiesiskiem paņēmieniem LZA neplāno izlikt. LZA saprot, ka Milleram esot izdevīgi novilcināt situācijas atrisināšanas procesu, turklāt Millers nav uzrādījis LZA nepieciešamo dokumentāciju, kas apliecinātu koncertzāles izveidē ieguldītos līdzekļus. Šajā gadījumā LZA ir aizdomas par iespējamu krāpšanos ar nodokļiem, kas varētu būt veikta, renovējot koncertzāli. Ar šīm aizdomām LZA ir vērsusies policijā, norādīja Rudāns.Savukārt vakar, kad LZA pārstāvji bija ieradušies parakstīt telpu pieņemšanas-nodošanas aktu, Millers viņus koncertzālē nav ielaidis, bet, stāvot LZA vestibilā, vērsies policijā, kas pēc neilga brīža ieradusies uz izsaukuma vietu, pastāstīja Rudāns. Viņš skaidroja, ka klātesošie devās uz policijas iecirkni, lai sniegtu paskaidrojumus, ar ko arī šis incidents beidzās.Millers sociālajā tīklā Facebook rakstījis, ka policiju uz LZA ēku izsaucis pats un policija "nogādāja iecirknī juristu Sergeju Rudānu un vairākus LZA darbiniekus, kuri vēlējās veikt prettiesiskas darbības"."Prettiesisko darbību veikšana tādējādi tika novērsta, bet es netiku aizturēts," informēja Millers.Kā ziņots, LZA deva koncertzālei Rīga laiku līdz 15.septembrim telpu labprātīgai atbrīvošanai, taču Millers uzskata, ka LZA pārkāpj Latvijas normatīvos aktus, tāpēc viņš sola, ka koncertzāle paliks LZA telpās. Ja LZA vēlas lauzt līgumu, tad tai ir jāvēršas tiesā kā jebkurā situācijā, kad līgumu vēlas lauzt viena no tajā iesaistītajām pusēm, norāda Millers.Kā aģentūrai LETA skaidroja LZA pilnvarotais advokāts Sergejs Rudāns, koncertzāle Rīga nemaksā nomas maksu kopš 2015.gada marta un ir izveidojies parāds aptuveni 58 000 eiro apmērā. Viņš uzsvēris, ka ar 31.augustu LZA izbeidza nomas līgumu ar koncertzāli Rīga. Tas nozīmē, ka, sākot ar šī gada 1.septembri, koncertzāle nav tiesīga izmantot LZA telpas komercdarbības veikšanai, tostarp rīkot jebkāda veida pasākumus.2015.gada sākumā LZA esot arī cēlusi prasību tiesā pret koncertzāli par parāda un kavējuma procentu piedziņu 66 883 eiro apmērā. Šajā summā nav iekļauta nomas maksa par augustu. Patlaban LZA neesot pamata uzskatīt, ka strīdu būtu iespējams atrisināt ārpustiesas kārtībā.Jau ziņots, ka, konfliktam attīstoties, Millers vērsies Valsts policijā ar lūgumu izvērtēt iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret viņu pēc Krimināllikuma 157.panta par neslavas celšanu. Otrs iemesls, kāpēc Millers vērsies policijā, ir koncertzālei Rīga izteiktie apvainojumi 246 radiatoru zādzībā. Viņš sacīja, ka LZA nav nekādu pierādījumu, ka šādi radiatori vispār koncertzāles telpās būtu bijuši.Millera iesniegumu ar lūgumu izvērtēt iespējamu noziedzīgu nodarījumu pazīmes saistībā ar koncertzāles nomu ir saņēmis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Toties Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ierosinājusi lietu pret LZA par tās nosūtītās līguma uzteikuma vēstules atzīšanu par prettiesisku.Koncertzāle Rīga LZA telpās tika atklāta pagājušā gada 20.septembrī. Koncertzāles veidošanu, slēdzot līgumu ar Milleru uz desmit gadiem, kā arī norādot, ka LZA šī zāles rekonstrukcija ir nepieciešama, atbalstīja LZA prezidents Ojārs Spārītis.