Diena saskaitīja, ka lielāko veikalu maizes plauktos nopērkama 55 veidu rupjmaize, 51 veida baltmaize un 15 veidu saldskābmaize, un, kā atzina aptaujātie maizes tirdzniecības nodaļu darbinieki, ar jaunu veidu maizi plauktus viņi papildina daudz biežāk, nekā kādu izņem. Maize ar burkāniem, žāvētiem augļiem, riekstiem, sēklām un graudiem, bez rauga, bez cukura, tikai no rudzu miltiem, vieglā, holesterīna samazināšanai - sava veida modes tendences ir arī maizes nozarē. Aptaujātie ražotāji skaidro, ka vajadzību pēc tām diktē tirgus. "Ja deviņdesmito gadu beigās vidēji viens Latvijas iedzīvotājs gadā apēda 90 kilogramu maizes, tad pēdējos gados - tikai apmēram 37. Cilvēku ēšanas paradumi ir krasi mainījušies. Pirms desmit gadiem ēda kartupeļus, klāt piekožot maizi, bet tagad ēdienkartē parādījušies suši, brokastu pārslas, un nav vairs īsti, pie kā maizi ēst. Turklāt samazinājies arī iedzīvotāju skaits," citas darbības stratēģijas meklēšanas nepieciešamību pamato a/s Latvijas maiznieks valdes loceklis Artūrs Ilziņš. Savukārt Latvijas Maiznieku biedrības (LMB) valdes loceklis Valdis Circenis norāda, ka maizes veidu dažādošana no ražotāju puses bieži vien ir mārketinga triks.
Latvijas maizes nozare pēdējos divus gadus atkopjas pēc ievērojama ražošanas apjoma un apgrozījuma krituma. 2008.gadā valstī izceptās maizes vērtība bija 65 miljoni latu, bet 2010.gadā - par 10 miljoniem latu mazāk. Patēriņa izteiksmē samazinājums recesijas laikā bija 12 tonnu gadā jeb piektā daļa no kopējiem maizes ēšanas apjomiem. Tieši pirms krīzes maizes ražošanu pārtrauca viena no Latvijas vecākajām ceptuvēm - a/s Vidzemes maiznīca, šādu soli pamatojot ar strauji pieaugošo transporta izdevumu un citu resursu sadārdzinājumu, kas maizes ražošanu padarot nerentablu.
Visu Kristīnas Putincevas rakstu lasiet trešdienas, 20.novembra, laikrakstā Diena!